Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Zaļajā ceturtdienā, 18. aprīlī, plkst. 20.00 aicina uz Anglikāņu baznīcu, lai vakaru pavadītu dziedātājas Ievas Paršas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pūšaminstrumentālistu sabiedrībā.

Ar lielu interesi gaidām pirmatskaņojumu – populārā teātra mūzikas autora, “Spēlmaņu nakts” balvas vairākkārtējā laureāta Jēkaba Nīmaņa jaundarbu “Astotie”, kas veltīts dzejnieka un tulkotāja Ulža Bērziņa 75 gadu jubilejai, kuru latviešu valodas ģēnijs svinēs 17. maijā.

"Sākumā bija traki... Domāju – vairāk nekad nedziedāšu viņa mūziku, šī nu ir pēdējā reize.

Tā skaitīšana uz piecām astotdaļām, vairs nevaru izturēt," smej dziedātāja Ieva Parša. "Dziedāt Jēkaba mūziku – tā vienmēr ir cīņa ar sevi! Bet rezultāts jau allaž ir jauks, jo Jēkabs ir optimists – viņa mūzika ir nebeidzami optimistiska, saulaina un gaiša."

"Daudzi izpildītāji teikuši, ka mana mūzika izskatās vienkāršāka, nekā tā ir patiesībā, un tās iestudēšanā ir jāinvestē vairāk laika, nekā sākumā liekas," atzīst Jēkabs Nīmanis.

"Esmu pamanījis, ka man ir citādāks domāšanas veids – tur nav tā, ka uzmet aci, un uzreiz ir skaidrs. Vajag padzīvot ar to. Man ar visiem mūziķiem tā ir. Tas nav speciāli, ka gribu kādam sarežģīt dzīvi – vienkārši tā es jūtu mūziku. Tas, ko nedrīkstu ļaut ne izpildītājam, ne klausītājiem – atslābt un ļauties plūdumam. Man visu laiku vajag piedāvāt intrigu, un, lai intriga rastos, mazliet jāpārkāpj iepriekšējie noteikumi. Visu laiku tādas nelielas variācijas par ekspektācijām, kuras tiek apgāztas. Tāpēc manu mūziku tik vienkārši no galvas nevar atcerēties, bet to ir interesantāk klausīties kā stāstu – jo tur ir intriga un spēles elements. Es jau nemēģinu nevienu pārsteigt ar jaunu izteiksmes formu –dzīvoju un strādāju formās, kurās cilvēki komunicē, kuras viņiem ir atpazīstamas, es tikai mainu kombinācijas. Īstenībā tas ir viens no 21. gadsimta interesantākajiem veidiem, ka mēs lietojam esošās formas jaunos veidos, nepārvēršot to par revolūciju. Mani tas aizrauj, un, ja mani tas aizrauj un aizrauj arī izpildītāju, ir cerība, ka tas pēc kaut kā arī izklausīsies."

Ieva Parša: "Kad iepazinu Jēkabu Nīmani, viņš bija klarnetists – un vēl joprojām tāds ir. Mēs pat muzicējām kopā, un tad viņš kļuva par komponistu. Tādēļ pūtēji kaut kā ieņēmuši nozīmi man apkārt. Un man viņi ļoti patīk.

Turklāt pūtējus ar vokālistiem nezin kāpēc bieži mēdz ‘sapārot’ – laikam jau zināšanu līmeņa dēļ. Re, te nu mēs esam!"

Par sava jaundarba pirmatskaņojumu Anglikāņu baznīcā Jēkabs saka tā: "Telpa ir daļa no priekšnesuma – kad domāju nošu līnijās, es mazliet iedomājos arī par akustisko telpu – šai ziņā man ir zināma pieredze gan kā izpildītājam, gan klausītājam.

Ir dažas muzikālās kvalitātes, kuras man rada bažas. Bet tas ir normāli, jo kopumā uzticos mūziķiem, uzticos diriģentam un zinu, ka viņš strādā ļoti racionāli - izceļ to, ko vajag izcelt, un noslēpj to, ko vajag noslēpt.

Arī mūziķus labi pazīstu. Viņu klātbūtne ir kvalitātes zīme. Ansamblī ir brīnišķīgi mūziķi!”

Sarunas noslēgumā komponists atzīst: "Ceturtdiena man šķiet viena no brīnišķīgākajām dienām nedēļas plūdumā. Šoreiz Zaļās ceturtdienas vakarā man ir arī "Ceļojums uz ziemeļiem" Nacionālajā teātrī – tā ka mana klātbūtne kultūras telpā būs jūtama… Bet ne jau tāpēc esmu tik šausmīgi priecīgs… Man vienkārši ir prieks, ka apkārt ir cilvēki, ar kuriem varu komunicēt ne tikai verbālā manierē, bet komunikācija notiek mākslas formas veidā – ka mākslinieks uz skatuves izpilda versiju par to, kā viņš kaut ko jūt un redz, un tas notiek bez teksta.

Šī komunikācija man vispār šķiet viena no brīnišķīgākajām – un, ja tāda vēl notiek Zaļajā ceturtdienā, jūtos ārkārtīgi laimīgs, un man gandrīz vairs neko nevajag."
 

 

***

Koncertā uzstāsies prasmīgi un aizrautīgi LNSO solisti – viņu skaitā pirmā oboja Egils Upatnieks, pirmā klarnete Mārtiņš Circenis, pirmais fagots Jānis Semjonovs, pirmais mežrags Artūrs Šults, pirmā trompete Jānis Porietis. Jaunākais dalībnieks ir itāļu flautists Tommāzo Pratola – viens no pretendentiem uz pirmās flautas vietu LNSO. Tommāzo savu talantu izkopis Itālijā, Ženēvā un Berlīnē. Pirms gada mūziķis, atrodoties Japānā, uzgāja ziņu par izsludinātu vakanci – pirmās flautas posteni LNSO – un atbrauca uz Latviju. 

Koncertā līdzās Jēkaba Nīmaņa jaunajam opusam skanēs Ludviga van Bēthovena un Riharda Štrausa un Jēkaba Nīmaņa skaņdarbi, un pie diriģenta pults stāsies Guntis Kuzma. Anglikāņu baznīcas izcili dzidrā akustika liek mūzikai šajā skaistajā Vecrīgas dievnamā izklausīties neikdienišķi brīnumaini, un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) koncerts būs neaizmirstams Klusās nedēļas piedzīvojums.