Jaunās mūzikas festivāla "Arēna" 20 gadu jubilejas ietvaros 20. maijā pirmatskaņojumu piedzīvos Bernarda Benoliela mūža darbs – Infinity – Edge. Transcendental Requiem, par kuru tuvāk "Klasikai" stāsta muzikologs Boriss Avramecs.

Pērnā gada rudenī Jaunās mūzikas festivāls "Arēna" noritēja īpašā jubilejas zīmē. 2021. gadā festivāls notika jau 20. reizi un uz koncertiem Arēna klausītājus aicināja oktobra nogalē, taču pandēmijas dēļ vairāki koncerti tika pārcelti. 2022. gada 20. maijā tiks realizēts viens no jubilejas festivāla vērienīgākajiem projektiem – Bernarda Benoliela (Bernard Benoliel) Infinity – Edge. Transcendental Requiem atskaņojums, kurā piedalīsies LNSO, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Renē Gulikers (René Gulikers, Nīderlande).

Jaunās mūzikas festivālam "Arēna" neierastākā pavasara laikā pirmatskaņojumu piedzīvos Bernarda Benoliela mūža darbs – Infinity – Edge. Transcendental Requiem – rekviēms visiem māksliniekiem, kuru dzīves izpostījušas kara šausmas.

Savu ceļu līdz klausītājiem gaidījis vairāk nekā trīsdesmit gadus, šis iespaidīgais skaņdarbs pirmoreiz izskanēs laikā, kad tā vēstījums ar katru no mums rezonē jo īpaši tieši un nepastarpināti. Monumentālo opusu, kas komponēts no 1982. līdz 1989. gadam un pēc ilgstošām redakcijām savu galējo veidolu ieguvis 2014. gadā, piektdien, 20. maijā plkst. 19 vienā no pēdējiem koncertiem, kas Lielajā ģildē notiks pirms tās rekonstrukcijas, atskaņos Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris un VAK Latvija diriģenta Renē Gulikersa (Nīderlande) vadībā. Koncerts tiek organizēts sadarbībā ar LNSO un mūzikas izdevniecību Donemus.

Detroitā dzimušais Bernards Benoliels (Bernard Benoliel, 1943-2017) jaunību aizvadījis ASV, 1970. gadu pirmajā pusē pārcēlies uz Angliju un mūža pēdējos trīsdesmit gadus dzīvojis un strādājis arī Amsterdamā, kur 2001. gadā ieguvis arīdzan Nīderlandes pilsonību. Viņa vārds vispirms saistās ar R.V.W. Trust – angļu komponista Ralfa Vogana Viljamsa dibinātā fonda, kas rūpējas par britu laikmetīgās mūzikas popularizēšanu un attīstību – vadību. Paralēli tam Benoliels aktīvi darbojies arī muzikoloģijas jomā un komponējis – lēni un rūpīgi, neskaitāmas reizes rediģējot savus darbus, un aiz sevis atstājot vien piecpadsmit līdz pēdējai detaļai noslīpētus opusus, tostarp Simfoniju, Stīgu kvartetu un klaviersonātes, kā arī iespaidīgo teju stundu garo vokālinstrumentālo partitūru Infinity – Edge. Transcendental Requiem (Bezgalība – Robežmala. Transcendentālais rekviēms).

Bernarda Benoliela mūziku caurvij cieņpilnas un radošas atsauces uz vācu un franču romantismu un jo īpaši Vīnes klasiķa Ludviga van Bēthovena daiļradi un skaņražiem, kas dižo meistaru turējuši lielā godā, tostarp Johannesu Brāmsu, Hektoru Berliozu, Antonu Brukneru, Rihardu Štrausu, arī Arnoldu Šēnbergu un Edgaru Varēzu. Šīs ietekmes spilgti atbalsojas arī viņa kompozīcijā Infinity – Edge. Transcendental Requiem, kuras tapšanā būtiskas bijušas arīdzan Frīdriha Nīčes darbos Rītausma: domas par morāles aizspriedumiem (1881) un Viņpus laba un ļauna (1886) izklāstītās pārdomas un uzstādītie jautājumi.