Vēl nesen par “Gada jauno mākslinieku” pasludinātā diriģenta Aivja Gretera vārds arvien biežāk izskan arī starptautiskā mērogā – savulaik kora “Kamēr...” līderis nu jau regulāri stājas Eiropas orķestru priekšā un sadarbojas arī ar Rīgas un Gēteborgas opernamiem.

Veidojot savu jaunāko koncertprogrammu, kas gaidāma 23. martā Lielajā ģildē kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga", Aivis Greters pievērsies emocionāli nospriegotiem, pārdrošu ideju un jaunības enerģijas caurstrāvotiem opusiem. Tāds ir gan Volfganga Amadeja Mocarta Otrais flautas koncerts, gan par “Heroisko” dēvētā Bēthovena Trešā simfonija, kuras skaņurakstos iedvesmu jaundarbam smēlies arī viens no spilgtākajiem latviešu jaunajiem talantiem – mūslaiku romantiķis Jēkabs Jančevskis.

Ar Aivi Greteru un komponistu Jēkabu Jančevski tiekamies "Spīķeru koncertzālē" īsi pēc pirmā mēģinājuma.

Lai gan koncerta pieteikumā tātad minēts, ka šī būs viņa pirmā satikšanās ar "Sinfonietta Rīga" pilmetrāžas koncertā, taču diriģenta ceļi ar kamerorķestri krustojušies jau iepriekš. "Drošības sajūtu dod vilkme pēc Latvijas un satikšanās ar "Sinfoniettu Rīga"," stāsta Aivis Greters. "Manas atmiņas ar viņiem ir no Doma baznīcas, kad kopā ar kori "Kamēr" uzstājāmies sarežģītajā pēckovida periodā. Bija milzīgs prieks, ka "Kamēr…" jubilejas reizē mēs varējām būt komandā, un tagad, atsevišķi stājoties pie diriģenta pults jau ar simfonisko programmu, es tomēr teiktu, ka no pirmajām reizēm mēs nevaram izbēgt – tās nāk ar zināmu satraukumu.

Šodien es pamodos satraukts, kā būs, jo tomēr ar viņiem neesmu ticies vairāk nekā divus gadus. Toreiz darbs bija ar citādāku uzdevumu. Šodien mēs veidojam jaunas attiecības, un man ir liels prieks, kā tas ir iesācies ar pirmo lasījumu – gan saistībā ar simfoniju, gan Jēkaba darbu."

Arī Jēkabs Jančevskis atzīst, ka viņš jūtoties ērti un brīvi, rakstot mūziku orķestrim.

"Es pamatā pret visiem uzdevumiem cenšos izturēties nopietni, bet man ļoti patīk rakstīt orķestrim - tīri orķestrālu mūziku. Es tajā jūtos ērti un brīvi, un varu būt eksperimentālāks, atklāt jaunas faktūras, tīri pats priekš sevis. Protams, mēģinājumu process vienmēr ir brīnišķīga lieta, ko es nekad nelaižu garām, tāpēc arī esmu šeit un iespēju robežās būšu arī nākamajās reizēs." 

Kas ielika pamatakmeni šīs programmas tapšanā? Aivis Greters stāsta, ka studiju ietvaros rakstījis maģistra darbu par "Sinfoniettas Rīga" pienesumu jaunajā mūsdienu mūzikā.

"Maģistra darbs bija saistībā ar kamersimfonijas žanru, kurā "Sinfonietta Rīga" ir ļoti ražīgi strādājuši, pateicoties Normundam [Šnē] un devuši iespējas komponistiem. Kad man piedāvāja veidot šo programmu, man uzreiz likās, cik tas būtu forši, ja šajā koncertā varētu būt jaundarbs, jo piedāvājums nāca ļoti sen atpakaļ, un mums bija laiks tam sagatavoties. (..)

Cik forši bija Jēkabam dot uzdevumu: "Jēkab, programmā būs Bēthovens, Mocarts..." Beigās jau jāprasa Jēkabam, vai tas bija vieglāk vai sarežģītāk, bet man kā diriģentam šķita saistoši, aicinot komponistu, atrast tur kopēju vadlīniju.

Pats foršākais, ka Jēkabs pats vasaras periodā atrada pareizās atbildes, ko viņam nozīmē Bēthovens, ko viņš grib šajā darbā ielikt, par ko viņš grib rakstīt. Mani ļoti tas iepriecināja."

Proti, Jēkabs Jančevskis bija devies "svētceļojumā" pa vietām, kur Bēthovens savulaik dzīvojis, un tur sēdējis, un rakstījis mūziku. Likās, ka tas tik tiešām komponistam ir liels process – atrast ceļu pie darba.

"Mani uzrunā viss biogrāfiskais, kas saistīts ar šo spilgto personību," atklāj Jēkabs Jančevskis.

"Ir interesanti paskatīties un padomāt, kādi šie cilvēki ir bijuši kā cilvēki, nevis kā ģēniji. Protams, neizbēgami viņi ir ģēniji, bet viņos katrā ir šis cilvēcības aspekts.

Tāpēc arī tēmas, kurām es šajā darbā pieskaros, ir trīs pavisam īsi, konkrēti citāti. Tie, vismaz lasot Bēthovena biogrāfiju un viņa vēstules, ievirza centrālo tēmu loku, kas man ir ļoti būtiski. Es patiešām ar pietāti izturējos pret to, neesmu citātu lielmeistars, bet biju pārsteigts, cik ļoti mani šī Bēhovena personība "ievilka", tas notika ļoti spēcīgi, magnētiski, tāpēc šis darbs radās īpaši, bez kādām mokām un ļoti organiski. Mūzika vienkārši plūda."