Bavārijas Radio orķestra menedžeris Ponts: Ja taupīsim uz kultūru, pazaudēsim sabiedrību

Pavisam drīz, 19. jūlijā, sāksies jaunais un vērienīgais mūzikas festivāls "Rīga – Jūrmala", kura atklāšanas gods uzticēts Marisa Jansona vadītajam Bavārijas Radio simfoniskajam orķestrim.

Gundai Vaivodei pirms nedēļas bija iespēja viesoties Minhenē, dzirdēt šī orķestra koncertu filharmonijā, piedalīties tā dzimšanas dienas pasākumos un izvaicāt orķestra menedžeri Nikolausu Pontu.

Gunda Vaivode: Ponta kungs, sirsnīgi apsveicu jūs orķestra 70. jubilejā! Cik ilgi esat kopā ar to – piecus, sešus gadus?

Nikolauss Ponts: Kā orķestra menedžeris strādāju jau nepilnus sešus gadus, bet vēl pirms piecus – orķestra mākslinieciskajā plānošanā. Tā kā kopā esam jau gandrīz vienpadsmit gadus.

Medicīnā parasti saka, ka situācija ir atbilstoša vecumam, bet kā šobrīd jūtas orķestris, kā tas vibrē?

Ja skatāmies pēc cilvēciskajām dimensijām, tad 70 gados cilvēks jūtas daudz citādāk nekā orķestris: viņš ir jauns, bet tomēr vairs ne tik jauns. Orķestris 70 gados ir relatīvi jauns.

Vīnes filharmoniķi nākamgad svin 150.dimšanas dienu un Mariss Jansons diriģēs jubilejas koncertu.

Tieši tā. Mums nav pat puse šī vecuma. Tam ir saistība ar vēsturi, jo mūsu orķestris ir Radio orķestris. Bet, atgriežoties pie jautājuma, orķestris šobrīd jūtas, jauns, jauneklīgs, spēcīgs, kaislīgs. Vismaz tā es to izjūtu.  Un domas par nākotni ir ļoti cerīgas.

Jums ir arī konkrēts dzimšanas dienas  datums – 29. jūnijs, ko svinēsit ar atvērto durvju dienu.

Ja vēlamies būt matemātiski korekti , tad īstais datums ir 30. jūnijs, kas šoreiz iekrīt svētdienā. Mēs izšķīrāmies par labu sestdienai.

Lai var svinēt divas dienas.

Vai nu svinēt divas dienas, vai vienu svinēt un vienu izgulēties. Tā tiešām ir atvērto durvju diena, kas, es ceru, atnesīs ko jaunu ne tikai apmeklētājiem, bet arī mums pašiem. Jums arī ir tādas dienas?

Ir gan.

Es neatkārtošu, bet jā – šajā dienā būs tas, ko ikdienā mūsu orķestris dara retāk - mazi koncertiņi, mūziķu  tikšanās ar klausītājiem, būs iespēja arī  saņemt īsas mācībstundas, pirmoreiz izmēģināt instrumentus. Man kā menedžerim tā ir ļoti svarīga diena, jo cilvēkiem  orķestri  ir jāsajūt  ne tikai kā uz skatuves muzicējošus  profesionāļus, bet cilvēkus, ar kuriem var parunāt, pajokot.  Vēl, protams, ļoti svarīga ir vieta, kurā tas viss notiek  – Werksviertel Mitte, kurā pēc septiņiem, astoņiem vai desmit gadiem atradīsies jaunā koncertzāle un orķestra mājas. Un es ceru, ka orķestra 80.dzimšanas dienu varēsim svinēt ne tikai ar vienu atvērto durvju dienu, bet jau jaunajā zālē kā pastāvīgā mājvietā.

Sarunu pilnā apjomā lasiet šeit!