"Te tās interesantākās lietas ir tās nezināmākās, un programmu es neatklāšu," – tā par Latvijas noslēpumaināko festivālu "Sansusī" intervijā Signe Lagzdiņa uzsver tā idejiskais tēvs Armands Siliņš.

Festivāls, kas no 9. līdz 11. augustam Aknīstē notiks sesto reizi, jau atkal sagādās pārsteigumus – būs vairāk elektronikas un virtuālās realitātes, būs meža skenēšana un "kautiņi".

"Sansusī" tiek pieteikts kā alternatīvais kamermūzikas festivāls. Ko īsti šodien nozīmē alternatīvais, un kas ir tas, ko meklē cilvēki, kuri dzīvo šodien un bauda visas mūsdienu piedāvātās iespējas? "Esam nopietni domājuši par to, ka varbūt jāpāriet tikai uz apzīmējumu festivāls – bez vārdiem ‘alternatīvais’ un ‘kamermūzikas’. "Sansusī" jau ir apzīmējums tam, kas šeit notiek – gribam panākt, lai "Sansusī" kļūst par žanra apzīmējumu," atklāj Siliņš.

"Runājot par to, kas cilvēkiem aktuāls šobrīd… Domāju, tā pamatideja, ko iecerējām sākotnēji, vēl aizvien darbojas un kļūst arvien izplatītāka. Aizbraucot projām uz trim dienām, var atslēgties, nomierināties un caur šo nomierināšanos atkal pieslēgties. Tā vēl aizvien ir aktuāla lieta, jo skrējiens pa pilsētas koncertzālēm – pirmām kārtām tas ir stress: atslēgties ātri un pieslēgties ātri. Nezinu, vai tādā veidā visu varam patiešām izbaudīt. Jā, esam bijuši koncertā, ieguvuši kādu emocionālo lādiņu un sajūtas, bet nav laika reflektēt vai sagatavoties, kā tas ir "Sansusī" – uz turieni aizbraucot, viss minētais ir iekļauts programmā."

Savukārt dramaturgs Evarts Melnalksnis, kurš Susējā kopā ar vācu kolēģiem rezidē jau otro vasaru, novērojis, ka "Sansusī" maina cilvēku attieksmi pret akadēmisko mūziku: "Tā šeit runā vienā acu augstumā ar cilvēku, kurš ieradies – tas ir ļoti svarīgi, ka savā ziņā tiek grauta nevajadzīga pietāte un uzrunāti tik dažādi cilvēki.”

Festivāla mājaslapā pieejams saraksts ar mūziķu un mākslinieku vārdiem, kas piedalīsies "Sansusī". Bet viss pārējais, kā allaž, tīts noslēpumā.

"Tas nav tāpēc, lai kādu kaitinātu – tam ir ļoti elementārs pamatojums, kāpēc esam izvēlējušies tā darīt,” skaidro Siliņš.

"Bieži vien liela daļa publikas nepazīst pat tās zvaigznes, ko mēs savā mūziķu burbulī par tādām uzskatām. Šī informācija kļūst savā ziņā lieka. Otrs – ir cilvēki, kuriem ir būtiski zināt, ka viņi brauc uz konkrētu lietu. Mēs mēģinām to nojaukt, jo mums svarīgi, lai cilvēki atbrauc uz visām trim dienām un iziet cauri kopējai sajūtai, nevis atbrauc uz konkrētu koncertu, vienu mākslinieku.

Intriģējoši jau ir arī mums pašiem – kopā ar māksliniekiem ķeroties pie kādām idejām, mums patīk, ka viņi paši vēl nezina, kas tas būs un kā tas būs – tas ir tāds liels eksperiments. Ne velti Evarta grupa rezidēt brauc jau otro gadu, jo radošā enerģija, kas valda "Susējā", parasti ieņem kādu negaidītu pagriezienu. Tā tas bijis ar "Koku operu" un dažām kolaborācijām, kurās mūziķi sadarbojušies ar citām disciplīnām.

Te tās interesantākās lietas ir tās nezināmākās..."
 

Vairāk un plašāk - šeit!