Arhitekte Zaiga Gaile: Lāčplēša ielas 25. nams ir Latvijas vēstures spogulis

Klajā nākusi kultūrvēsturiska arhitektes Zaigas Gailes veidota grāmata „Māja ar sešiem gulbjiem”. Tā veltīta Lāčplēša ielas 25. namam, kurā darbojušies pieci teātri. Ar Zaigu Gaili runājam par grāmatā atspoguļoto vēsturi laikmeta kontekstā, par bagātīgo foto klāstu, par vēsturisko apskatu, kas tapis sadarbībā mākslas vēsturnieci Anitu Vanagu, par Jaunā Rīgas teātra pārbūvi, par sajūtām un Zaigas Gailes atmiņām, kas saistītas ar teātri.

Zaiga Gaile par grāmatas nosaukumu: "Stāsts ir ļoti romantisks. Mājas fasāde bija ļoti nolupusi, 120 gadu laikā vairākas reizes krāsota un mēs, projektētāji, gulbjus logu frontonos virs trim 3. stāva skatuves logiem nebijām pamanījuši. Divi gulbji savos knābjos tur saules formas vapeni. Man tos parādīja aktieris Vilis Daudziņš, kurš beidzis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, ir profesionāls metālkalējs ar māksliniecisku ievirzi, man teica: “Jā, es jau vairākus gadus atpakaļ pāri ielai ar binokli skatījos uz tiem gulbjiem, kuri tagad ir atdzīvināti.”

Mēs mēģinājām izprast gulbju nozīmi un veidu, kā tie šeit gadījušies, jo arhitekta fon Trompovska projektā gulbju nebija.

Es taujāju vairākiem cilvēkiem, līdz mēs nonācām pie mākslas vēsturnieces Silvijas Grosas, kura  izveidojusi apjomīgu grāmatu par Rīgas jūgendstila fasādes dekoru un simboliem. Rīgā ir tikai trīs celtnes, kuru fasādē ir attēlots gulbis. Gulbis ir putnu karalis, dailes un mūzikas simbols. Arī Nacionālās operas frontonā ir gulbis, un Janis Rozentāls gulbi uzlika arī uz Latviešu biedrības nama - tur ir viņa freska, kurā ir gulbis. 

Mēs strādājām kopā ar mākslas vēsturnieci Anitu Vanagu, kura rakstījusi gan par Ilmāru Blumbergu, gan par Nacionālo operu un scenogrāfiju, arī ļoti labus apskatus “Kultūras Dienā”. Mēs jau diezgan ilgi esam pazīstamas, un vienojāmies, ka darīsim to kopā. Kad Alvim Hermanim uzdāvināju pirmo grāmatu, viņš atšķīra un teica: “Es esmu pārsteigts, ka ir arī vēsture”. Es nevaru iedomāties, kā var kaut ko darīt bez mājas vēstures.

Vairumam zināms, ka te darbojies Dailes teātris un tagad Jaunais Rīgas teātris, bet mājā bijuši pieci teātri, un tas faktiski ir Latvijas vēstures spogulis.

Māju 1901. gadā uzbūvēja Latviešu amatnieku palīdzības biedrība, nevis valsts vai pašvaldība. Uzņēmēji paši ziedoja un savāca naudu. Tas ir ļoti labs piemērs tam, kā 19. gadsimta beigās modās latviskā pašapziņa, kā latviešu uzņēmēji varēja vienoties un kaut ko dot kultūrai."