Ar misijas apziņu. Saruna ar Latviešu mūzikas svētku Madonā rīkotāju Mārtiņu Bergu

Pirmdienas "Neatliekamajā sarunā" tiekamies ar Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas direktoru, diriģentu Mārtiņu Bergu, lai runātu par 26. latviešu mūzikas svētkiem, kas Madonā risināsies līdz 4. augustam.

Aiz muguras jau topošo mūziķu iecienītā vasaras nometne "Daba pilna mūzikas" Jumurdas muižā, kas risinājās no 16. līdz 22. jūlijam. Nometnes veiksmes stāstu veido gan izcilie meistarklašu pedagogi, gan šīs nometnes vadītāji. Šogad nometnē piedalījās 80 bērni un jaunieši no 28 Latvijas mūzikas skolām. Meistarklases vadīja Vita Rozēna-Gaļicka (flauta), Agnese Egliņa (klavieres), Magdalēna Geka (vijole), Anna Veselova (čells), Reinis Tomiņš (sitaminstrumenti), Oskars Herliņš (kompozīcija), Varis Klausītājs (improvizācijas un zīmējumu teātris) un Mārtiņš Bergs (orķestris).

Latviešu mūzikas svētku ļoti nozīmīga sadaļa ir jauno komponistu meistarklases, kas risināsies no 26. jūlija līdz 4. augustam. Kopš 2013. gada kopumā 52 jaunie skaņraži 10 dienu meistarkursos slīpējuši amata prasmi pie atzītiem kompozīcijas meistariem un profesionālu mūziķu ansambļa, kas iestudē dalībnieku rakstītos darbus, tādējādi gūstot unikālu pieredzi. Šogad meistarklasēs piedalīsies 11 dalībnieki.

Savukārt koncertos, kas no 29. jūlija notiks turpat skolā, Cesvaines pilī un Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kā ik gadu, bagātināsimies ar 20. gs. latviešu klasiķu un mūslaiku skaņražu komponēto mūziku. Dzirdēsim pavisam svaigi rakstītas mūzikas pirmatskaņojumus un turpināsim iesākto tradīciju, vienu vakaru atvēlot nakts džeza koncertam. Šogad koncertu viens no raksturīgākajiem vaibstiem būs tāds, ka gandrīz katru vakaru varēsim baudīt divu dažādu, atšķirīgu kameransambļu skanējumu.

Viss par 26. latviešu mūzikas svētkiem 

Ilze Medne: Vasarā Madonā jums allaž darba pilnas rokas, bet tas viss noteikti sagādā arī ļoti, ļoti daudz prieka. Šogad notiek jau 26. latviešu mūzikas svētki! Esat pārkāpuši gadsimta ceturksnim, un šī nav vienīgā īpašā skaitliskā lieta. To ietvaros nu jau desmit gadus notiek arī Baltijas jauno komponistu meistarklases. Īpašs atbalsts šogad ir no Valsts Kultūrkapitāla fonda.

Mārtiņš Bergs: Valsts Kultūrkapitāla fonds šos svētkus nu jau apmēram desmit gadus novērtē mērķprogrammā "Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi".

Zinot, ka katru gadu šajā mērķprogrammā tiek atbalstīti vidēji desmit projekti, var uzskatīt, ka esam novērtēti ar savu darbošanos un, domāju, ne velti, jo pasākums ir ļoti daudzslāņains.

Aizvakar beidzās nometne "Daba pilna mūzikas", kas arī notiek šo svētku ietvaros. Mans mērķis to sakarā ir ne tikai koncerti, bet iedot plašu redzējumu, un tas ir novērtēts. Šogad, piemēram, piedalījās 28 mūzikas skolas jeb 80 dalībnieku. Pēc Madonas novada bērniem visvairāk bērnu un jauniešu – kopumā trīspadsmit – nāca no Emīla Dārziņa mūzikas skolas, tāpat no Mediņskolas un Jurjānskolas. Vistālākais punkts bija Liepāja. Tātad ļoti iecienītas meistarklases, kuru noslēgumā fantastisku sniegumu uzdāvināja Agnese Egliņa un Magdalēna Geka, nospēlējot Vaska "Vasaras mūziku". Šobrīd jau esam svētku viducī, lai gan koncerti sāksies tikai sestdien. Kā komponisti šogad mums bija pieci bērnu mūzikas skolas dalībnieki. Un ir viens piemērs: Ernests Valts Circenis sāka tieši šeit, bērnu nometnē, bet tad darbību turpināja Baltijas starptautiskajos meistarkursos.

Baltijas starptautiskie meistarkursi arī ir veiksmes stāsts, ko man palīdzēja izveidot Andris Dzenītis un Rolands Kronlaks, šis formāts ir ļoti veiksmīgs, jo pie izciliem mūziķiem, meistarklašu vadītājiem, jaunie gūst pieredzi.

Piemēram, sešas dienas ir bijis pat Reinis Zariņš. Izcili mūziķi sniedz jauno komponistu meistarklases, viņu padomi tiek ņemti vērā, un ir bijis pat tā, ka divas trešdaļas tiek pārstrādātas, jo profesionālis, kurš savu instrumentu pārzina vislabāk, jaunajiem skaņražiem dod padomus. Tas viss, manuprāt, Latviešu mūzikas svētkus padarījis ne tikai par koncertu, bet arī izglītības platformu.

Komponistu meistarklases arī sāksies jau šonedēļ?

Jā, komponisti iebrauks 26. jūlijā. Šogad pieteikušies vienpadsmit: man pašam tas bija pārsteigums, bet arī liels prieks!

Tas nozīmē, ka nu jau vairāk nekā 50 komponisti būs piedalījušies šajās meistarklasēs! Viena daļa atkārtoti, no reizes uz reizi. Ja man prasītu, cik Latvijā ir komponistu, neticētu, ka tik daudz... (smejas) 

Bet ir jau arī komponisti ne tikai no Latvijas.

Jā, pēdējos gadus meistarkursi ieguvuši starptautisku elpu. Tiesa, igauņi nepiedalās, jo viņiem pašiem šajā laikā ir kāds pasākums, bet lietuvieši iesaistās ļoti labprāt. Arī šogad būs divi lietuvieši, un patiesībā arī mūsu jaunietis, kurš pagājušogad piedalījās pirmoreiz, tagad iestājies Lietuvas mūzikas akadēmijā.

Kuri komponisti šogad būs meistarklašu pasniedzēji?

Jānis Petraškevičs, Evija Skuķe, kura, starp citu, piedalījās pirmajos organizētajos meistarkursos pati kā dalībniece, bet tagad jau otrreiz būs meistarklašu vadītāja, un Gundega Šmite, kura arī piedalās atkārtoti. Apmēram deviņi pasniedzēji cikliski ik pa trīs gadiem nomainās. Katru gadu ir citi, bet nākamgad, ceru, atkal būs Andris Dzenītis un, iespējams, arī Mārtiņš Viļums. 

Vai varat uzzīmēt meistarkursu dalībnieku dienu?

Es pat precīzāk teiktu, ka tā ir diennakts. (smejas) Jo skola visu diennakti ir atvērta un komponisti pēc nodarbībām nereti visu nakti dzīvo skolā un komponē. Ne reizi vien esmu kādu no rīta atradis aizmigušu kaut kur turpat – dažs nemaz neiet uz kopmītnēm, bet dzīvojas pa skolu un strādā. Skola ir radošas darbības piesātināta! Un patiesībā

tas arī ir tas, kāpēc vispār savulaik aizgāju strādāt uz Madonu. Ja man būtu piedāvāts būt tikai par skolas direktoru, savu vietu tur neredzētu, bet tad, kad ieraudzīju, ka Latviešu mūzikas svētki ir ar milzīgu potenciālu un pats pabiju tajos pirmo gadu biju klāt, ieraudzīju visu to, ko es tagad daru. Jā, tas ir mans prieks un mana laime - būt tur. 

Vesela gada garumā tas ir darbs, tā nav tikai vasara. Jau tagad jāsāk domāt par nākamajiem svētkiem, jo projektu konkurss "Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi" ir vienreiz gadā, parasti novembrī. Tātad man jau līdz tam jābūt skaidram, ko es nākamgad gribēšu redzēt.

Lai šādu lielu, vērienīgu pasākumu noorganizētu, jums noteikti vajag arī labu komandu...

Tur jau tā nelaime, ka šādu komandu atrast ir pilnīgi savādāk, nekā tad, ja ir vesela organizācija, kas par to saņem darba algu.

Es patiesībā to daru viens. Man ir lietvede, kas palīdz sakārtot dokumentus, un grāmatvede, kas veic pārskaitījumus. Bet visu organizatorisko pusi veicu es pats.

Cepuri nost! Paldies jums par šo milzīgo darbu, kuram ir tik skaisti augļi. Un tos taču jūs arī manāt katros meistarkursos?

Jā! Un lielākais gandarījums man ir, ka arī mūziķi, kuri atbrauc, to novērtē. Un publikas ziņā... Ja sākumā bija bažas tieši par laikmetīgo mūziku, lai cik dīvaini nebūtu, bet pēdējos gados Latviešu mūzikas svētkos tas kļuvis par vienu no visapmeklētākajiem koncertiem! Tur skan tikko radīta mūzika – jaunāka nevar būt... Un jaunieši ir ļoti talantīgi, katru skaņdarbu klausos ar interesi. Prieks arī, ka ir daļa jauniešu, kas nu jau paši ir ar vārdu – piemēram, Madara Pētersone, tāpat Evija Skuķe.

Jūtu, ka tas ir mans pienākums - ja es to reiz esmu uzņēmies... Nu, kas ir latviešu mūzika bez latviešu komponistiem?! Tas ir jākopj! Ja es to varu darīt, to uzskatu par savu misiju.

Pilnu interviju klausieties audioierakstā.