13. decembrī Rīgas Domā izskanēs koncerts, ar kuru savu rezidences gadu Latvijas Radio 3 "Klasika" noslēgs divi talantīgi mūziķi - dziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone un saksofonists Aigars Raumanis. Ar viņiem kopā būs ērģelnieks Aigars Reinis un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sōla" Kaspara Ādamsona vadībā. Programmā: Mihaela Pretoriusa "Es skaistu rozīt' zinu" pārlikums soprānam, saksofonam un ērģelēm, Riharda Dubras "Beata es, Virgo Maria" soprānam un ērģelēm, Vofganga Amadeja Mocarta soprāna ārija "Et incarnatus est" no Mesas dominorā KV 427, Fransisa Pulenka Romance no Sonātes klarnetei un klavierēm FP 184 pārlikumā saksofonam un ērģelēm un Ērika Ešenvalda "Cīrihes mesas" soprānam, saksofonam, ērģelēm un korim pirmatskaņojums Latvijā. 

Trešajā adventē, 14. decembrī, šī koncerta ieraksts plkst. 17.00 iekļausies Eiroradio Ziemassvētku dienas koncertmaratonā, kas tiek rīkots jau 31. reizi. 

Sarunā ar Anniju Kristiānu Ādamsonu, Aigaru Raumani un Kasparu Ādamsonu Rūta Paula izvaicā par Eiroradio Ziemassvētku koncerta programmu, tās izvēli un izveidi, pieskaņojot to Ziemassvētku noskaņām, par pārlikumiem un aranžējumiem. Pārrunās - par abu rezidences mākslinieku secinājumiem un gūto pieredzi, par gaidāmajiem gada izskaņas pasākumiem abu solistu plānos, par kora "Sōla"jubilejas koncertu 17. decembrī ar nelielu ieskatu jaunajā gadā. 

Rūta Paula: Kāds jums ir bijis šis gads “Klasikas” rezidencē?

Aigars Raumanis: Rezidences gads ir bijis ļoti piesātināts, šis man būs jau ceturtais koncerts. Ir bijuši četri studijas ieraksti, un, man šķiet, kādi 10-12 koncerti ir ierakstīti ārpus Radio studijas. Tiešām daudz uzmanības, un, kā ar draugiem jokoju,

labs profesionālās mazvērtības gads, jo visu laiku klausīties, ko pie mikrofona esi izdarījis, ir ļoti audzinoši un pārdomas rosinoši.

24. novembrī bija koncerts Radio 1. studijā, kurā visi juta līdzi un apbrīnoja Jūsu varonību, izejot no avārijas situācijas, ko patiešām īpaši nevarēja manīt - tika traumēts saksofons, bet koncerts notika, un ļoti labi notika. Kā tagad ir ar saksofonu, tas ir "vesels"?

Aigars Raumanis: Saksofons ir beidzis savu dzīvi, un šobrīd esmu jauna saksofona meklējumos. Man pagaidām ir iedots rezerves saksofons. Janvārī lidošu uz Hamburgu, lai no vairākiem instrumentiem izvēlētos savu nākamo desmit gadu partneri.

Tātad sestdien skanēs rezerves saksofons?

Aigars Raumanis: Jā, bet tieši tāds, kāds man bija iepriekš, tā kā tas ir ļoti pozitīvi. Radio koncertā diemžēl notika tā, ka instruments, ko man aizdeva, bija pilnīgi svešs, un tad bija daudz izaicinājumu.

Annija Kristiāna Ādamsone: Man arī šis gads ir bijis ļoti piesātināts - ar vienu kāju Latvijā, ar otru Vācijā. Smagākā kāja šogad bija tieši Vācijā, Trīres teātrī tika pavadīta vairāk kā puse šī gada. Arī šobrīd, kad esmu mājās, Latvijā, joprojām ir koncertēšana Vācijā un citur Eiropā. Vēl šim visam pa vidu bija brīnišķīgs Āzijas brauciens un uzstāšanās Dienvidkorejā.

Ļoti pateicos “Latvijas Radio 3” par visām dotajām iespējām un milzīgo interesi par visiem koncertiem, kas man bija Latvijā - Latvijas Radio steidza noskaidrot, vai būs iespēja tos ierakstīt, vairāki ieraksti arī ir veikti.

Arī Latvijas Radio 1. studijā bija fantastisks kamermūzikas koncerts, viens no maniem pirmajiem, kas man deva labu impulsu un motivāciju turpināt šajā žanrā ielūkoties. Šis gads ir bijis ļoti pozitīvā zīmē.

Kaspars Ādamsons: Man, savukārt, prieks, ka mums ar Anniju būs iespēja satikties ne tikai šosestdien Doma baznīcā, bet arī Vecgada koncertos Operā - 27. un 28. decembrī mēs būsim uz vienas skatuves. Laikam grūti vārdos aprakstīt, ko brālis var just, esot uz vienas skatuves ar māsu. Tā gan ir bijis gan šajā, gan iepriekšējos gados, domājot par “Hofmaņa stāstiem”. Nākot uz šo interviju, domāju -

laiks tā iet uz priekšu, gandrīz desmit gadus atpakaļ pirmoreiz Anniju aicināju kā solisti uzstāties ar “Sōlu”, vēl no skolas sola. Paskat, kā laiks ir pagājis un kādos augstumos kāds te lido!

Aigar un Annija, vai jums ir kādi secinājumi par rezidences gadu? Ko tas ir devis jums kā mūziķiem?

Annija Kristiāna Ādamsone: Tik daudz ierakstu kā šogad man vēl nav bijis, par to liels paldies Latvijas Radio 3. Gods būt rezidences māksliniecei. Uzmanība tika pievērsta daudz vairāk arī tādēļ, ka imēs esam divi solisti. Tas rezultējās arī tajā, ka citas Latvijas koncertorganizācijas un koncertu organizētāji pievērsa vairāk uzmanības, un sekoja daudzi skaisti piedāvājumi un projekti.

Aigars Raumanis: Man šis gads ir iemācījis mentālo noturību - vasarā salauzu roku, novembrī salauzu saksofonu, un, neskatoties uz visām grūtībam, nekas nav apstājies. Nav bijis tāds brīdis, kad es mājās gulētu un domātu - ai, nē. Pāri visam mūzika cēla pāri. Man liekas, tā ir laba atziņa, ko šogad ļoti novērtēju.