Saruna ar Londonā dzīvojošo vijolnieci un vijoļspēles pedagoģi Aneti Graudiņu - par jaunas labdarības koncertsezonas sākumu Rīgas Sv. Pētera baznīcā, apņēmīgi vācot līdzekļus ērģelēm, par jau paveikto šajā ceļā, savām radošajām aktivitātēm, kas galvenokārt saistītas ar jaunās paaudzes skološanu un viņas pašas ļoti īpašo instrumentu.

Anete Graudiņa: "Pirmais projekta posms – jaunas klavieres Pēterbaznīcai – tas jau ir paveikts. Ceru, ka tās skanēs ilgi un dikti, jo instruments ir ļoti labs, un jebkurš, kurš to spēlē, saka: „Tas ir labs pirkums”, un par to esmu ļoti priecīga. Tagad esam sākuši jaunu projektu - ērģeļu restaurāciju. Pēterbaznīcā, augšstāvā, virs ieejas ir tukša vieta, kur būtu jāatrodas ērģelēm. Baznīca ir ļoti liela, un ar tām mazajām baroka ērģelītēm, ko baznīca nopirka dievkalpojumu vajadzībām, ir daudz par maz, tāpēc jau gadu esmu uzsākusi šo ērģeļu projektu. Šī gada laikā, varu atskaitīties, bija 75 koncerti, ieskaitot vienu koncertu Londonā, kuru organizēja mana audzēkņa mamma. Tajā mēs savācām 502 mārciņas. Protams, bija arī izdevumi, bet piedalījās vēl citi vecāki un, vārdu sakot, koncertā bija labi ienākumi. Plānoju rīkot vēl vienu 15. decembrī, jo tas mani iedrošināja. Sākumā domāju – kāda angļu bērniem vai vecākiem darīšana ar Latvijas ērģelēm?

Cilvēki ir ļoti atsaucīgi, jo mūzikai nav robežu, un, ja mūzika skanēs Latvijā, tad tā iedvesmos arī cilvēkus citur un nesīs tās vārdu citur.

Bet projekts ir milzīgs, mums vajag savākt miljonu. Pagājušā gada laikā 75 koncertos esam savākuši apmēram 13900 eiro. Bet tādos tempos, protams, mēs mērķi nevaram sasniegt, jo vajadzīgi būtu apmēram 90 gadi, lai to izdarītu, tāpēc vēršos gan pie radio, gan televīzijas un ļoti ceru, ka mani sadzirdēs un atbalstīs. Mana ideja ir – ja katrs Latvijas iedzīvotājs ziedotu vienu eiro, tas taču nevienu nepadarītu nabagāku, bet nauda ērģelēm būtu. Kas var būt skaistāks, kā atstāt kaut ko nākamajām paaudzēm, ne tikai vienai, bet pat vairākām, un ērģeles skanēs vienmēr šajā baznīcā. Man liekas, tas ir skaistākais, ko cilvēks var izdarīt – piedalīties šādā projektā. Ar klavierēm bija tā – protams, cilvēki ziedoja, bet lauvas tiesa bija no manis personiski.

Es uzaugu Latvijā, skolojos Latvijā, mans pienākums ir kaut ko dot atpakaļ Latvijai, un šajā reizē tās bija klavieres, bet es ļoti ceru, ka izdosies arī ērģeles, jo man nevajag pieminekli, bet man vajag kaut ko, kas paliek pēc manis.

Šis ir otrais gads šim ērģeļu projektam, un man vienmēr gribas to atzīmēt vairāk kā citus koncertus. 19. augusta koncertam esmu sarunājusi stīgu orķestri, un būs arī soliste Ērika Jākobsone, kas spēlēs Baha klavierkoncertu, un es pati spēlēšu Vijoļkoncertu Mimažorā. Spēlēsim arī Trešo Brandenburgas koncertu un vienu daļu no Britena „Vienkāršās simfonijas”. Domāju, ka koncerts būs skaists, un aicinu visus nākt un piedalīties ziedošanā, un, galvenais, darīt to zināmu citiem.