Lielākā intriga Pētera Vaska fonda rīkotajā koncertā "Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne", kas 9. augustā notiks Mazajā Mežotnes pilī, būs Santas Bušs un Platona Buravicka jaundarbi, taču programmā iekļauta arī Jāzepa Vītola, Maijas Einfeldes, Tālivalža Ķeniņa un Jāņa Ķepīša mūzika. To visu atskaņos Francijā mītošā latviešu vijolniece Magdalēna Geka un pianists Georgs Kjurdians, kurš šobrīd studē Vācijā.

Magdalēna Geka smej, ka viss atsācies ļoti pēkšņi: “Pēdējo dzīvo koncertu ar publiku nospēlēju 12. martā, un,

kad pirms dažām dienām kārtoju koferi, lai brauktu uz Latviju, secināju, ka šāda stresa sen nav bijis – jau biju pieradusi dzīvot mierīgi, vingrināties, ar sajūtu, ka nekur nav jāskrien un nekas nav jāraksta koncertorganizatoriem...

Šonedēļ vajadzēja būt veseliem trim koncertiem, bet vienu atcēla pēdējā brīdī – tam Francijā bija jānotiek otrdien. Taču šonedēļ kopā ar Kristapu Bergu spēlējam "Sansusī", bet svētdien būs manas vizītes Latvijā galvenais starts – ikgadējais latviešu kamermūzikas koncerts Mazajā Mežotnes pilī ar Pētera Vaska fonda pasūtinātajiem jaundarbiem. Latvijā uz divām nedēļām biju jau pirms mēneša, lai sagatavotu abus koncertus un visu varētu darīt ar mieru un pārliecību, ka esam saspēlējušies – par to gan es noteikti nestresoju."

Savukārt Georgs Kjurdians Latvijā no Vācijas ieradies pēdējā vakarā pirms robežu slēgšanas. “Visu šo laiku biju Latvijā, tāpēc stresa nebija – bija notis priekšā, bija laiks pastudēt, iedziļināties."

Abi mūziķi jauno programmu samēģinājuši ne tikai virtuāli, bet arī klātienē. "Jā, tieši tā –

programmu saviem radiniekiem nospēlējām priekšā jau jūlijā, lai būtu gatavi, jo tā mums abiem ir jauna, visu mācījāmies no nulles,” stāsta vijolniece.

“Kad satikāmies ar Georgu un nolēmām, ka mums vajadzētu paspēlēt kopā, gribējām iziet cauri latviešu mūzikas repertuāram vijolei un klavierēm. Pārsvarā skolas laikā biju spēlējusi gandrīz tikai un vienīgi miniatūras – nezināju kaut vienu latviešu sonāti vijolei un klavierēm, kaut šķita, ka latviešu mūziku esmu spēlējusi diezgan daudz. Izrādījās, ka tomēr nē. Jau Ziemassvētku brīvdienās ar Georgu gājām uz bibliotēku, paņēmām ļoti daudz nošu un Parīzē izskatījām daudzus skaņdarbus, atlasot tos šai programmai, ko ļoti nopietni un apzinīgi mācījāmies. Ir prieks par daudzajiem atklājumiem latviešu mūzikā, un ceru, ka tādu būs vēl daudz."

Koncerts, ko rīko Pēteris Vasks un viņa fonds, pasūtinot jaundarbus, Mazajā Mežotnes pilī ir ierasta tradīcija. Abi mūziķi šajos koncertos uzstājušies vairākreiz. Šoreiz koncertā skanēs divi jaundarbi. Vai pasūtinājuma darbus saņēmuši nesen? "Platons Buravickis notis atsūtīja ļoti laicīgi, jau pirms pāris mēnešiem,” stāsta Geka. "Skaņdarba ideja un kopīgā noskaņa ir ļoti spilgta un traka, tomēr – arī ar iekšējo emocionālo ziņu.

Taču Santas Bušs notis saņēmām pavisam nesen, ja nemaldos, pagājušajā nedēļā. Un tur katrs no mums atklāja vēl piecpadsmit jaunu veidu, kā vēl varam spēlēt savus instrumentus, ko pirms tam nezinājām..."

"Jā, lai intriga paliek – varbūt ar to arī par jaundarbiem beigsim," pasmaida Georgs Kjurdians. "Jo tā ir tiešām ļoti liela intriga! Koncerta programma ar to man arī ļoti patīk – skatoties kopumā, tie visi ir latviešu komponistu skaņdarbi no 20. vai 21. gadsimta, bet tie ir tik ļoti, ļoti dažādi. Tas ir kas īpašs! Interesanti bija arī skatīties, kā jaunie komponisti, būdami gandrīz viena vecuma, raksta un domā neizsakāmi dažādos virzienos."

Platona Buravicka skaņdarba nosaukums ir "Darba instrumenta restaurācija", hronometrāža – apmēram 10 minūtes. "Saprotu, ka tas ir process, kurā notiek labošana.

Pieņemu, ka tur ir āmurs, zāģis, skrūvgriezis – visi instrumenti, kas nepieciešami, lai salabotu kādu darbarīku," smejas vijolniece.

Bet Santas Bušs skaņdarba nosaukums ir vācu mēlē – "Ich kann Dich noch sehn" jeb "Es tevi vēl varu redzēt", kura pamatā ir slavenā vācu dzejnieka Paula Cēlana dzeja. "Interesanti, kā Santa šo partitūru izveidojusi un kādas skaņas var dabūt ārā no mūsu instrumentiem," sajūsminās Kjurdians.

Vairāk un plašāk - LSM!