18. martā plkst. 18.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) aicina kopā nosvinēt Aleksandras Beļcovas 133. dzimšanas dienu.

Piemiņas vakars notiks vēsturiskā dzīvokļa salonā, kas ilgu laiku bijusi mākslinieces darbnīca, piedāvājot iejusties aktrises, mūziķes Zanes Dombrovskas radīto skaņu telpā un ar pētnieces Dr. art. Nataļjas Jevsejevas stāstiem paceļot laikā. Ar Zani Dombrovsku tad arī tiksimies pirmdienas "Neatliekamajā sarunā". 

Sutu ģimenes Elizabetes ielas dzīvoklī allaž skanējusi mūzika. Mākslinieci Aleksandru Beļcovu (1892–1981) tā pavadīja visu viņas garo mūžu, muzicējot bērnībā ģimenes lokā, vēlāk mācoties klavierspēli un apmeklējot vokālās nodarbības,

kopābūšanā ar draugiem mūziķiem, baleta un operas māksliniekiem, aktieriem, iespaidu ceļojumos pasaulē un svētku reizēs mājās.

Aleksandra Beļcova, Romana Sutas (1896–1944) dzīvesbiedre, bija gan apburoša un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan profesionāla māksliniece, kuras 20. gadsimta 20.–30. gadu darbiem – kubistiskajām ainavām, konstruktīvajām klusajām dabām, portretiem, “Baltars” porcelāna apgleznojumiem – piemīt augsta mākslinieciskā kvalitāte un risinājuma savdabība.

Autores radošais mantojums kļuva par Latvijas mākslas vēstures neatņemamu daļu, viņa tiek dēvēta par vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā.

2019. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika Nataļjas Jevsejevas kūrētā līdz šim lielākā Aleksandras Beļcovas darbu retrospekcija un klajā nāca viņas rakstītā apjomīgā grāmata par mākslinieci. Līdztekus tam izrāžu ciklā par Latvijas māksliniekiem “Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasiķiem.” dramaturģes Ingas Ābeles un režisores Ināras Sluckas vīzijā dzima teatrāls stāsts “Meistars un Aleksandra”. Aleksandras loma tika uzticēta Zanei Dombrovskai, par kuru aktrise saņēmusi arī “Spēlmaņu nakts” teātra balvas nomināciju kategorijā “Gada aktrise”.

“Ināra jau labu laiku vēl pirms iestudējuma tapšanas teica, ka redz tieši mani šajā lomā.

Savāda sakritība, ka, pašai nezinot, ilgi esmu dzīvojusi mājā, kurai pretī ir Aleksandras Beļcovas dzīvoklis, un, izrādās, no sava balkona regulāri biju skatījusi muzeja ekspozīciju.

Maģiska sajūta, kuru vēl vairāk pastiprināja izrādes vajadzībām rīkotā filmēšanās muzejā – Aleksandras brūnā žaketīte, ko vadītāja Nataļja laipni atļāva pielaikot, derēja kā uzlieta.

Tā kļuva par mana skatuves kostīma sastāvdaļu, ko pēc tam jau valkāju katrā izrādē. Viss šis stāsts bija ārkārtīgi iedvesmojošs,” atklāj Zane Dombrovska.

Koncertvakarā par godu Aleksandras Beļcovas 133. gadadienai skanēs Zanes komponētā mūzika – pavisam svaigais klavierdarbu krājums “Simple Songs” (“Vienkāršās dziesmas”), kurā iekļauta arī muzikālā tēma no izrādes par Aleksandru.

Radošajā procesā viņa sajūtot zināmu radniecību ar personību, ko savulaik atveidojusi. “Es apbrīnoju viņu par to spēku, kā viņa ir spējusi būt – kā sieviete, māksliniece. Aleksandras dzīve ir bijusi “bieza”, drāmai pietiktu iemeslu, bet savā mākslā viņa ir tik smalka, tik niansēta. Aleksandras skaistums ir arī tajā, ka viņa visu dara “pa savam”. Blakus ir Suta, kurš vālē milzīgiem triepieniem, un turpat viņa, kura var uzzīmēt gaisu.”