Aija Kuzmane par labdarības koncertu Pēterbaznīcā: Kas tad, ja ne mēs?

Vaicāta, vai pašai iznācis muzicēt Pēterbaznīcā, Aija atbild apstiprinoši: "Jā, tas gan bija ļoti, ļoti sen, pirms daudziem gadiem, kad vēl pati mācījos skolā – vairākas reizes tur ir būts. Akustika tur, protams, ir savdabīga, bet mani uzrunāja mērķis – kāpēc mēs to darām."

Mēs, latvieši, lai cik lēni un noslēgti būtu sadzīvē, esam ļoti vienoti, ja par kaut ko jācīnās. Zinām, ka šādā veidā iegādāti daudzi instrumenti, un arī Emīla Dārziņa Mūzikas skolas koncertzāle zināmā mērā tapusi, pateicoties mūziķiem, kuri snieguši savu artavu, labdarības koncertos uzstājoties bez atlīdzības. Arī Aija Kuzmane strādā Dārziņskolā, un viena no mūziķēm, ar ko viņa būs kopā koncertā, ir viņas kolēģe – Diāna Silova. "Nu jau vairākus gadus Diāna Dārziņskolā strādā kā ilustratore – viņa sadarbojas ar jaunajiem koncertmeistariem," atklāj Aija. "Kāpēc tieši viņa? Tāpēc, ka pagājušajā gadā, kad mums bija Dārziņskolas audzēkņu koncerts, kas bija veltīts Pēterim Plakidim, uz koncertu bija atnācis Imants Zemzaris. Viņam tik ļoti iepatikās Diānas sniegums, ka Imants mums iedeva savas "Ave Maria" notis. Un man šķita – kur nu vēl labāk skanēt šiem darbiem, ja ne baznīcā, tāpēc uzrunāju Diānu – vai arī viņa nevēlas piedalīties šajā koncertā, un viņa uzreiz atsaucās,"  ansambļa tapšanas procesu atklāj Aija. Arī ar Arinu viņa pirmo reizi iepazinusies Dārziņskolā: "Arina arī kādreiz mācījās Dārziņskolā, bet mūsu pirmā saskare bija tad, kad viņa maniem audzēkņiem nāca diplomeksāmenā spēlēt kā ilustratore. Jau toreiz Arina izteica vēlmi, ka gribētu reiz kopā ar mani muzicēt. Pirmoreiz satikāmies augusta beigās, kad rīkojam Ukrainas atbalstam labdarības koncertu Anglikāņu baznīcā, un pēc tam man šķita – šis atkal ir pasākums, uz kuru varētu viņu uzaicināt. Vēl arī tāpēc, ka mums visu koncertu caurvīs Baha mūzika. Klavierēm būs daļas no viņa svītām, tieši tāpat arī Arina spēlēs daļas no Baha sonātēm un partitām, kas ir vijolei solo."

Līdzās Imanta Zemzara ārijām līdzās skanēs divas Jāņa Kalniņa dziesmas, kā arī Evijas Vecumnieces skaņdarbs "Lūgt" un Lūcijas Garūtas "Lūgšana", kas simboliski iekļaujas koncerta koncepcijā. 

Var just, ka latviešu mūzika Aijai un viņas kolēģiem ir tuva: "Jā, mēs cenšamies, jo kurš tad cits to darīs, ja ne mēs paši? Ir, protams, tāda mūžīgā vērtība kā Johans Sebastians Bahs, bez kura neviens nav izaudzis, viņš iet cauri visai dzīvei un vienmēr nāk līdzi, bez tā vienkārši nevar. Bet latviešu mūzika – kurš tad vēl to atskaņos, ja ne mēs paši?" prāto Aija Kuzmane.

Labdarības cikla idejas autore ir Anete Graudiņa. Vaicāta, vai ar viņu iznācis uzstāties uz vienas skatuves, Aija pasmaida: "Godīgi sakot, tas, kā šis koncerts pie mums atnāca, ir pilnīga mistika... Aneti personīgi nemaz, nemaz nepazinu, zināju tikai pēc vārda. Un vienkārši caur cilvēku cilvēkiem pie manis nonāca informācija, ka Anete meklē kādu, kurš 13. oktobra koncertā varētu aizstāt Ainu Kalnciemu. Sapratu, ka gribu piedalīties, un mērķis ir tā vērts, lai to darītu. Tikai tad es ar Aneti sazinājos - dzīvē satikusi viņu vēl neesmu, tikai pa telefonu esam sazinājušās."

Aijas Kuzmanes sirdslieta ir sadarbība ar vokālistiem: "Jā, laikam tās ir tās divas sfēras, kas man nāk līdzi. Pirmā ir specialitāte, ko man iedeva profesors Arnis Zandmanis akadēmijā. Un otra ir kamermūzika, ko iedeva profesors Aldis Liepiņš. Šie divi cilvēki laikam ir tie galvenie stūrakmeņi, kas man visu dzīvi nāk līdzi un no kuriem esmu daudz ko pārņēmusi - es tā gribu cerēt. Vismaz mēģinu. Un arī man lielās mīlestības ir divas - Bahs un Šūberts, kas arī laikam nav nejaušas."

Par 13. oktobra koncerta norisi pianiste nopietni piebilst: "Darīsim, ko varēsim - kā es vienmēr saku. Un es tiešām ceru, ka atnāks cilvēki, un mēs katrā ziņā vēlamies, lai tas būtu tāds silts, jauks pasākums, no kura ikkatrs varētu aiziet ar harmoniju sirdī."