"Ja cilvēkam lūgsi nosaukt kādus vārdus no baroka mūzikas, visbiežāk viņš zinās nosaukt Vivaldi, Hendeli, Bahu. Taču ļoti daudz no vēl nedzirdētā ir ļoti, ļoti labs un varbūt tiešām daudz pārāks par to, ko mēs labi zinām?

Cilvēks jau ar pirmo reizi bieži vien nesaprot, kas ir tas, ko viņš ir dzirdējis, un vai viņam tas patīk vai nepatīk. Tāpat ir ar jauno mūziku - vispirms gribam dzirdēt citu cilvēku viedokli, un tad sākam domāt, vai mums pašiem tas patīk vai nepatīk. Ar baroka mūziku ir tā - ir jāmeklē, jārok arhīvos, jāceļ ārā. Jo cik var spēlēt Vivaldi "Gadalaikus"?! Protams, jāspēlē tas, ko cilvēki grib dzirdēt, bet ir tik daudz skaista un laba. Nedrīkstam apstāties un klausīties vienu un to pašu; mums taču savām ausīm jādod baudījums," intervijā Sandrai Ņedzveckai teic vijolniece Agnese Kanniņa.

Sarunas galvenais iemesls - Hendeļa oratorijas "Herkulesa izvēle" (The Choice of Hercules) Latvijas pirmatskaņojums, ko 5. maijā plkst. 16:00 Mazajā ģildē klausītājiem piedāvās Māris Kupčs un viņa vadītais baroka orķestris Collegium Musicum Rīga kopā ar solistiem un kori Collegium Choro Musici Riga.

Bet sarunas ievadā uzzinām ko vairāk par Agneses koncertceļiem plašajā pasaulē un to, kāds ir viņas atšifrējums paroles vārdiem Francija, baroks, Kopenhāgena, Monteverdi, Roma, Ķelne.

"Marts bija ļoti intensīvs - man tā bija milzu privilēģija, ka pēc Sinfonietta Rīga brauciena uz Ķelni visu martu varēju dzīvoties, spēlēt un darboties tikai ar savu baroka vijoli, un es to ārkārtīgi izbaudīju," neslēpj Agnese.

Vairāk un plašāk - intervijā.