Jau no 29. novembra līdz pat 2026. gada februārim Rīgas Reformātu baznīcas majestātiskās telpas atdzīvojušās meditatīvā multimediju ceļojumā "Interlude", kur Kaspara Zemīša ģitāras un Valsts akadēmiskā kora "Latvija" trīsdimensiju skanējums saplūst ar Māra Kalves mākslas projekcijām.

Projekta idejas un tehnoloģisko risinājumu autoru INTU BĒRZIŅU un multimediju mākslinieku MĀRI KALVI uz plašāku sarunu par šo neparasto kultūrnotikumu aicinājusi Inta Pīrāga.

INTA PĪRĀGA: Kā dzima šī ideja, kas sagādā svētkus ne tikai rīdziniekiem, bet arī Rīgas viesiem un savā ziņā turpina festivāla "Staro Rīga" ideju?

INTS BĒRZIŅŠ: Cik skaists salīdzinājums! Ideja dzima jau diezgan sen – vēlējos radīt ko gaišu, skaistu un paliekošu ne tikai pasaulē, kur ar savu komandu esam radījuši daudzas instalācijas, bet ko līdzīgu radīt tepat Rīgas sirdī, Vecrīgā, Rīgas Reformātu baznīcā – tādu skaistu multimediālu izrādi. Mēs to saucam šādi: tās ir 30 minūtes laika sev. Jo kā šī nosaukuma "Interlude" autors, projekta radošais direktors Kaspars Eglītis mums skaisti pamatoja, un mēs, visa komanda, tam piekrītam, ka mūsu dienas ir saplānotas kalendāri; visi mēs esam steidzīgi, skrienam, mums konkrētos laikos visur ir jāpaspēj, mēs visu esam ieplānojuši, bet mēs aizmirstam ieplānot pašu svarīgāko – paši sevi. Tāpēc šis projekts patiesībā ir par sevi – par laiku sev, kur cilvēks mazliet var ienākt, apstāties, veldzēties un šajā izrādē dzirdēt brīnišķīgu Kaspara Zemīša sakomponēto mesu "Mana lūgšana", ko iedziedājis Valsts akadēmiskais koris "Latvija" Māra Sirmā vadībā. Šis ir tiešām brīnišķīgs skaņdarbs, ko atcerējos, atradu, klausījos un gribēju izcelt gaismā kā gaišu, skaistu, klasisku skaņdarbu. Projekts ir šīs idejas vizuālais atspoguļojums, ko var dzirdēt un redzēt Reformātu baznīcā.

INTA PĪRĀGA: Viss jūsu sacītais, Int, arī uz mani iedarbojās diezgan terapeitiski: biju uz to 4. decembra vakarā, un pēc tam biju tik relaksēta, ka bija grūti "ielēkt" atpakaļ darbos… Vai jūsu idejai un izrādei ir arī kāds pasūtītājs, vai arī tā pilnībā ir jūsu pašu iniciēta ideja?

INTS BĒRZIŅŠ: Tā tiešām ir mana ideja… Piezvanīju Kasparam Zemītim, aicināju mūsu komandā un izteicu vēlmi izmantot viņa "Mesu". Pēcāk zvanīju mūsu multimediju māksliniekam Mārim Kalvem un teicu: klau, Māri, mums šo vajadzētu "uzzīmēt"! Re, kur ir Kaspara brīnišķīgais skaņdarbs – kā mēs to varētu vizualizēt un parādīt cilvēkiem to, ko Kaspars ir uzrakstījis un kā tas vizuāli varētu izskatīties? Un Māris teica – man jānoklausās. Kad viņš bija noklausījies, viņš teica – jā, es to izdarīšu!

INTA PĪRĀGA: Bet bez mūzikas, pieņemu, ļoti svarīga ir arī telpas izvēle, un Reformātu baznīca diktēja savus noteikumus.

MĀRIS KALVE: Jā, tieši tā – šajā žanrā ļoti svarīga ir virsma. Mēs izmantojam projekcijas ar kartējumu metodi: mums ir precīzs telpas trīsdimensiju modelis, un šajā gadījumā šī telpa ir ideāli piemērota šim žanram – tā ir pietiekoši askētiska, līdz ar to varam tai piešķirt tādus tēlus un dizainus, kādus vēlamies. Es šo saucu par vizuālo stāstniecību. Galvenais šeit ir mūzika, bet vizuālajam jābūt līdzsvarā ar to. Vizualitāte kā izteiksmes līdzeklis šajā gadījumā ir tikpat spēcīga kā skaņa; tiem abiem jābūt kopīgā simbiozē, un man šķiet, ka mums tas ir izdevies.

Vairāk par projektu "Interlude"