"Klasikā" tiekamies ar pianistu Tomu Ostrovski un čellistu Ēriku Kiršfeldu, lai tuvāk parunātos par kamermūzikas koncertu "1353", kas 3. novembrī skanēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kores zālē, 4. novembrī - PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, 10. novembrī J. Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas zālē, bet 16. novembrī - PIKC Ventspils Mūzikas vidusskolā, turklāt Ventspilī un Liepājā līdzās koncertam gaidāmas arī meistarklases. Visos koncertos ieeja būs bez maksas.

Pirmais koncerts jau aiz muguras - tas izskanējis 31. oktobrī Ogrē. 

Koncerta repertuāra izvēle balstīta divu Ukrainā, Doņeckas apgabalā dzimušo mūziķu, komponistu Nikolaja Kapustina un Sergeja Prokofjeva daiļradē, un vakara gaitā klausītāji varēs baudīt N. Kapustina Otro sonāti čellam un klavierēm op.84, Sergeja Prokofjeva Sonāti čellam Do mažorā, op.119, kā arī Jāņa Mediņa Sonāti čellam.

Šos komponistus vieno ne tikai spilgti individualizēta mūzikas valoda, bet arī interese par ārvalstu kultūrām un mūzikas tradīcijām, no kurām viņi smeļas iedvesmu savu oriģināldarbu radīšanai. Gan Sergejs Prokofjevs, gan Nikolajs Kapustins dzimuši Doņeckas apgabalā (kurš no Rīgas atrodas 1353 kilometru attālumā) un abu skaņražu mūziku šajā sarežģītajā laikā var uztvert kā starptautisku kultūras tiltu,

jo abi Ukrainā dzimušie komponisti izglītību ieguvuši un profesionālo darbību uzsākuši Krievijā. Savukārt Sergeja Prokofjeva un Jāņa Mediņa dzīvju paralēle ir trimdā aizvadītie gadi – abus savulaik dzimteni piespieduši pamest totalitāru lielvaru lēmumi un kultūrpolitikas situācija. Visi trīs komponisti piedzīvojuši 20. gadsimta lielāko traģēdiju – Otro Pasaules karu, un bijuši spiesti pamest mājas, bēgot no frontes līnijas.

Ēriks Kiršfelds par programmu stāsta: "Veidojot koncerta koncepciju, mēs daudz domājām par sarežģītajām attiecībām starp mākslu un politiku, gan vēsturiskā griezumā, gan arī mūsdienu pasaulē. Mediņa, Prokofjeva un Kapustina dzīves gājumi saistīti ar reģionu, kurā pēdējā gadsimta laikā notikušas neskaitāmas politiskas pārmaiņas, gan pozitīvas, gan arī traģiskas. Tieši šai ģeopolitiskajai dinamikai mēs varam teikt paldies par Prokofjeva ģeniālajām "kara sonātēm", Kapustina kaislīgo interesi par Padomju Savienībā "aizliegto" džezu un Mediņa nacionāli romantisko, ilgpilno kompozīcijas valodu. Iespējams, tieši šogad mums visiem svarīgi aizdomāties, kāda bijusi un kāda ir šīs dinamikas cena."

Čellists Ēriks Kiršfelds mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA). Papildinājis zināšanas J. Sibeliusa akadēmijā Helsinkos un absolvējis Bāzeles Mūzikas akadēmiju. Bijis ilggadējs "Kremerata Baltica", kā arī Liepājas simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars. JVLMA Stīgu instrumentu katedras docents. 2009. gadā ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu par izcilu darbu ansamblī. Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kameransambļos. Veicis daudzus ieskaņojumus Latvijas Radio. "Spīķeru stīgu kvarteta" dalībnieks. Ierakstu nama "WERGO paspārnē" ieskaņojis visus komponista Pētera Vaska stīgu kvartetus.

Pianists Toms Ostrovskis apguvis klavierspēli pie pasniedzējas A. Pāžes un profesoriem T. Biķa, J. Kalnciema un R. O`Horas, studējot gan JVLMA, gan arī Londonas Gildholas Mūzikas un drāmas skolā. Profesionālo meistarību cēlis meistarkursos Lielbritānijā, Portugālē un Francijā pie tādiem pasniedzējiem kā D. Dubals, Dž. Mārtins, K. Eltons, S. Babajans, Dž. O’Konors, P. Luiss, un citiem. Toms Ostrovskis ir JVLMA Klavieru katedras asociētais profesors, un regulāri sniedz klavierspēles meistarklases Igaunijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Somijā, Polijā, Zviedrijā, Islandē, Itālijā, un citviet, kā arī piedalās dažādu starptautisku klavierspēles konkursu žūriju darbā.