29. martā 86 gadu vecumā mūžībā devās poļu komponists un diriģents Kšištofs Pendereckis (1933–2020), kurš vairākkārt viesojies arī Latvijā.

 

Komponists miris savās mājās Krakovā pēc ilgas slimības – tā paziņojusi komponista atraitnes Elžbetas Pendereckas dibinātā Ludviga van Bēthovena asociācija.

Starptautiski pazīstams komponists kļuva ar 1960. gada avangardisko darbu "Raudas par Hirosimas upuriem" (Tren ofiarom Hiroszimy) un 1966. gadā radīto "Sv. Lūkas pasiju" (Pasja według Św. Łukasza). Savā mūžā viņš ieguvis daudzas prestižas balvas (tai skaitā trīs Grammy). Meistara radošajā pūrā virknējas četras operas, astoņas simfonijas un daudzas citas kompozīcijas. Viens no monumentālajiem Penderecka darbiem ir 80. gadu pirmajā pusē komponētais "Poļu rekviēms" (Polskie Requiem), kas vairākkārt skanējis Latvijā. 

Penderecka mūzika izmantota vairākās pazīstamās kinofilmās, to vidū – "Garu izdzinējs" (1979), "Mirdzums" (1980), "Iekšzemes impērija" (2006).

Līdzās mūzikai Kšištofa Penderecka lielā mīlestība bija mežs un koki. "Es to vairs nesaucu par hobiju, jo daru to profesionāli. Sāku stādīt savu arborētumu – koku kolekciju – pirms četrdesmit gadiem. Tas ir nebeidzami, jo vienmēr atradīsies koks, kāda man vēl nav, un arī mīlestība uz kokiem ir nebeidzama.

Īsti pat vairs nezinu, cik koku esmu iestādījis – varētu būt ap 50 000 koku un ap 1800 koku veidu," – tā 2014. gadā, viesodamies Latvijā, intervijā Inesei Lūsiņai stāstīja izcilais skaņradis.

Kšištofu Penderecki atceramies šīsnedēļas raidījumā "Orfeja auss".

"Pretrunīga personība – dažādi vērtēta. Bet nenoliedzami – viens no visspilgtākajiem un spēcīgākajiem tēliem 20. gadsimta dižāko komponistu plejādē," tā Penderecki raksturo Orests Silabriedis,

uzsverot, ka raidījums šoreiz ir kā koncerts ar paplašinātiem pieteikumiem: "Klausāmies gan kaut ko no sākumposma – protams, arī no "Lūkas pasijas"; mazliet vēlāk – arī no "Poļu rekviēma"; tad kaut ko no simfonijām un beidzamo gadu lielajem veikumiem; ieklausāmies, kāds ir Pendereckis operā "Ludēnas velni", un pieskaramies arī neakadēmiskajai šķautnei viņa daiļradē."

Klausāmies fragmentus no šādiem Kšištofa Penderecka opusiem:

  • cikls “No Dāvida psalmiem” (III daļa) – Varšavas filharmoniskais koris, Varšavas filharmoniskais orķestris, diriģents Antonijs Vits (42. psalms, 10. pants: “Es sacīšu Dievam: mana klints! Kāpēc tu aizmirsi mani? Kāpēc es staigāju sērās, naidnieka vajāts?”);
  • “Raududziesma Hirosimas upuru piemiņai” – Polijas Radio SO, diriģents Antonijs Vits (Wit);
  • Anaklasis – Krakovas filharmoniskais orķestris, diriģents Vojcehs Čepiels (Czepiel);
  • “Lūkas pasija”: I daļa Crux, III daļa Stabat Mater – Sigune van Ostena (soprāns), Stīvens Robertss (baritons), Varšavas Nacionālais filharmoniskais koris, Polijas Nacionālais Radio SO, diriģē autors;
  • opera “Ludēnas velni” – Tatjana Trojanosa (Joanna), Kurts Māršners un Heincs Blankenburgs (Aptiekārs un Ārsts), Andžejs Hioļskis (tēvs Grandjē), Hamburgas filharmoniskais orķestris, diriģents Mareks Janovskis (Janowski);
  • Actions – New Eternal Rhythm Orchestra, diriģē autors (1971. gada Donauešingenes festivāls);
  • Otrā simfonija – LNSO, diriģents Vasilijs Sinaiskis (1986);
  • Pirmais vijolkoncerts – solists Gregorijs Žisļins, LNSO, diriģē autors (Maskava, 1981. gada maijs);
  • “Poļu rekviēms”: II daļa Kyrie, XII daļa Agnus Dei – solisti Izabela Klosiņska, Jadviga Rapē, Rišards Minkjevičs, Pjotrs Novackis Varšavas Nacionālais filharmoniskais koris un orķestris, diriģents Antonijs Vits
  • Flautas koncerta I daļa – solists Petri Alanko, Tapiola Sinfonietta, diriģents Oko Kamu;
  • Astotās simfonijas III daļa “Pie liepas” – solists Vojteks Drabovičs, Varšavas filharmoniskais orķestris, diriģents Antonijs Vits (Jozefa fon Eihendorfa dzejolis – “reiz jaunās dienās tavos lokanos dzinumos iegriezu mīļotās vārdu, nu pagājuši daudzi gadi, nekas manī vairs nav palicis no kādreizējā jaunekļa, bet rēta aug dziļāk un dziļāk, to nevar dziedēt”);
  • Džonija Grīnvuda 48 Responses to Polymorphia – AUKSO orķestris, diriģents Mareks Mošs;
  • Astotās simfonijas XII daļa “Tu zaļais dzīvības koks” – Varšavas filharmoniskais orķestris, diriģents Antonijs Vits (Ahima fon Arnima dzeja – “mans prāts tiks augšupcelts, pasaule vērsies manā priekšā, gars Dievā stiprināsies – bezgalīgs ir ceļš”).