Raidījumā fokusā - simtgadnieka Aldoņa Kalniņa (1926) mūzika, kuru klausās un vērtē diriģenti Agita Rimšēviča un Matīss Circenis.

Aldonis Kalniņš strādājis par pedagogu Jelgavas Mūzikas vidusskolā (1954–57) un Valsts konservatorijā (1959–65), kā arī par redaktoru Valsts izdevniecības “Liesma” mūzikas redakcijā (1959–1990). Līdztekus tam – aktīva komponēšana. 

Aldonis Kalniņš komponējis daudz. Galvenokārt vokālo mūziku. Instrumentālās mūzikas paraugu maz – četri stīgu kvarteti par latviešu tautasdziesmu tēmām, dialogi divām vijolēm, miniatūras pūšamajiem, svīta orķestrim “Pelēkā akmens stāsti” un vēl divi orķestra darbi. Viss pārējais – solodziesmas, kordziesmas, vairāki izvērsti opusi balsīm un orķestrim. Vizītkarte – “Sidrabiņa lietiņš lija”, “Līdzat, meitas, man dziedāta”, “Dzimtene – mūzika, mūžīgā”. Tā ir tā zināmā un joprojām atskaņotā daļa. Bet ir taču arī vokālais cikls “Četras tāšu glāzes” (Arvīda Skalbes dzeja), vokālais cikls “Sirds saulgrieži” (Ziedoņa Purva dzeja) un vēl virkne skaistu solodziesmu ar Ojāra Vācieša, Skaidrītes Kaldupes, Imanta Auziņa un citu dzejnieku dzeju, ir cikls solistiem, korim, trompetei un ērģelēm “Karavīru dziesmas”, ir emocionāli dziļi uzrunājoša poēma balsij un orķestrim “Man reizēm vajag klusuma...” (Eugēnija Matuzeviča dzeja), ko izcili iedziedājusi Leonarda Daine.