"Odisejā" pavisam karsts jaunums - somu grupas "Uusikuu" albums "Piknik", kas klajā nācis šī gada februārī. Grupas līderi Laura Rīhanena (Ryhanen) un Miko Kuisma dzīvo Vācijā, kur viņus sazvanīja Gita Lancere.

Gita Lancere: Mans pirmais jautājums ir par vārdu - vintage. Tas bieži tiek izmantots,aprakstot jūsu mūziku. Vai tas nozīmē, ka jūs emocionāli esat vairāk piesaistīti pagātnei? Kad zāle bija zaļāka… 

Laura: Laikam jā. Tas neparādās tikai mūsu mūzikā, es domāju, ka visi mūsu grupas dalībnieki labprāt apmeklē krāmu tirdziņus, iegādājas vecas mēbeles, vecas drēbes. To varētu aprakstīt kā lēnāka patēriņa gaisotni. Un, protams, vecie labie laiki - tad bija labāk. Bet es domāju, ka runa ir vairāk par dzīvesstilu - mēģināt novērtēt būtisko, nevis tikai dzīvot šo ātro dzīvi, kas mums visiem ir jādzīvo.

Miko: Papildinot teikto saistībā ar mūziku, man tas nozīmē saknes. Lai gan mēs nespēlējam tikai tradicionālo mūziku vai folkmūziku vārda tiešākajā nozīmē, apzīmējums vintage nozīmē, ka mēs cienām mūzikas saknes, sapratni par tās izcelsmi daļēji arī tradīcijas nozīmē. Man liekas, ka saknes ir labs vārds šai domai, vismaz man.

Vai jūs jūtaties kā ziemeļnieki?

Miko: Absolūti! Es domāju, ka tad, kad kāds saka: "Mēs esam skandināvi," mēs, somi, izlabojam, ka neesam skandināvi, bet gan ziemeļnieki. Varētu būt, ka mēs jūtam saikni tieši ar ziemeļiem vārdā "ziemeļnieki".

Laura: Jā, noteikti. Un es domāju, ka ir ļoti svarīgi, ka tev ir tāda identitāte - īpaši, ja tu spēlē tādu mūziku kā mūsējā. Mūsu mūzika ir dažādu tradīciju apvienojums, ja domā par tango, par svingu. Visas šīs nav tikai somu lietas. Bet tas leņķis, no kura mēs lūkojamies vai ko mēs izmantojam mūsu mūzikai, tie stāsti ir ļoti ziemeļnieciski. Stāsti mūsu sarakstītajās dziesmās ir ļoti tipiski mūsu domāšanas veidam, mūsu humora izjūtai, skatam uz dzīvi, vēsturei un dzīvesveidam.

Es biju ļoti pārsteigta, ka tikai divi no grupas dalībniekiem ir somi, jo jūsu mūzika šķiet ļoti somiska. Ko domā jūsu kolēģi? Varbūt viņi arī jau jūtas kā somi?

Laura: Man liekas, ka mums ir laba kombinācija. Dažkārt viņi saka, ka nevēlas pārāk daudz klausīties mūsu pirmos ierakstus, lai viņi spētu piešķirt mūzikai paši savu nokrāsu, savu interpretāciju. Tas mums ļauj skanēt tā, kā mēs skanām. Jo tad no mūsu somu klausītājiem mēs bieži dzirdam: "Tas ir patīkams, svaigs pavērsiens." Tā nav veco ierakstu kopēšana. Protams, viņi visi ir somi pēc būtības. Viņi ļoti priecājas, kad uzstājamies Somijā. No sākuma viņi droši vien uztraucās, vai somi un cilvēki, kas pazīst somu mūziku, viņus pieņems. Bet es domāju, ka tas viņiem ir ļoti labi izdevies. 

Es paskatījos jūsu koncertu kalendārā un redzēju, ka šogad esat ļoti aizņemti. Bet man radās priekšstats, ka jūs vairāk spēlējat Austrumeiropā, Centrāleiropā, ne tik daudz Somijā. Vai jūs jūtaties kā Somijas vēstnieki Eiropā? Jo ģeogrāfiski jūs atrodaties ļoti īpašā pozīcijā - Vācijā.

Miko: Noteikti. Man šķiet, ka mēs vienmēr esam - un tā ir laba pozīcija, kur atrasties - nepiederošie visās dažādajās scēnās, kurās mēs darbojamies. Vācijā esam autsaideri tāpēc, ka nākam no Somijas un spēlējam klausītājiem nepazīstamu mūziku, spēlējam, iespējams, ko jaunu. Somijā arī esam autsaideri, jo mēs tur nedzīvojam. Kā jūs teicāt, mēs Somijā daudz nespēlējam, daudz vairāk uzstājamies šeit. Arī tādā ziņā esam nepiederīgi. Bet man šķiet, ka būt nepiederīgam ir labi, jo tad iedvesmoties no visdažādākajām vietām un apvienot vairākus stilus ir daudz vieglāk. Tevi nekavē piederība.

Laura: Tas nav saistīts tikai ar valsti, bet arī ar pasākumu veidiem, kuros mēs uzstājamies. Mēs nespēlējam tikai pasaules mūziku, mēs uzstājamies arī džeza, klasiskās mūzikas festivālos, rokmūzikas klubos, alternatīvās mūzikas klubos. Tā laikam ir laba zīme - mūsu mūzika ir kā hameleons, tā var būt jebkas. Tas mums piešķir patīkamu brīvību.