8. aprīlī pasaule atzīmēja Starptautisko romu dienu, tālab "Odisejā" skan divi romu mūzikas albumi - Ungārijas romu dziedātājas Monikas Lakatošas un ansambļa "Romengo" albums "Folk utca 2004-2022" (2021) un Slovākijas romu ansambļa  "Pokošovci"  albums  "Ľudová hudba Pokošovci 2" (2021).

Pirmo reizi Starptautiskā romu diena tika pasludināta 1990. gadā IV Pasaules romu kongresā, godinot pirmo starptautksko romu kopienu pārstāvju tikšanos Čelsfīldā (Anglijā) no 1971. gada 7. līdz 12. aprīlim.

2020. gadā WOMEX par Gada mākslinieci nosauca Moniku Lakatošu, un "Odisejā" klausāmies nelielu sarunu ar šo brīnišķīgo olahu romu dziedātāju, kura marta beigās sniedza koncertu Latvijā – Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars". Šī saruna ierakstīta Budapeštā 2020. gadā tūlīt pēc WOMEX balvas saņemšanas...

Gita Lancere: No kā jūs šīs dziesmas esat mācījusies?

Monika Lakatoša: Var teikt, ka šis ir mūsu – čigānu jeb romu - mūzikas mantojums, jo daudzas no šīm dziesmām ir tikušas pārmantotas no paaudzes paaudzē pat simtiem gadu. Tā ir dzīva kultūra – mēs paši tajā dzīvojam, un dziesmas dzīvo mutiskajā tradīcijā. Mūsu kopienās mūsu vecāki un vecvecāki jebkurā brīdī var sākt dziedāt – vienkārši tāpat, ikdienas situācijā, nevis, piemēram, tikai kāzās vai kristībās. Tādējādi šīs dziesmas ir saglabājušās, jo bērni vienmēr sēdēja blakus vecākiem un vecvecākiem, klausoties šajās dziesmās. Pēc tam mēs slepenībā mēģinājām tās atkārtot, lai iegaumētu un iemācītos.

Jūs dziedat šīs balādiskās "hallgató" dziesmas – kā jūs tās raksturotu?

Tās varētu raksturot ka balādes bez ritma. Tās ir čigāna dvēseles spogulis, jo tajās mēs ieliekam savas patiesās emocijas. Tas var būt gan prieks, gan skumjas, un šīs dziesmas var tikt dziedātas ikvienā dzīves brīdī. Tās stāsta par mūsu ikdienu, par mūsu dzīvi. Šīs ir ļoti spontānas dziesmas – atkarībā no brīža, kurā tā tiek dziedāta, dziesma var skanēt pavisam atšķirīgi. Tāpat tā skanēs atšķirīgi arī diviem dažādiem dziedātājiem. Un tā būs atšķirīga arī, ja viens dziedātājs to dziedās dažādās reizēs – katrā reizē tā skanēs citādi, jo katrā reizē dziedātāja dvēseles noskaņojums būs cits. Šīs dziesmas parasti tiek dziedātas oláh čigānu valodā.

Kādēļ šīs oláh čigānu "hallgató" dziesmas jūsu dzīvē ir tik svarīgas?

Mēs joprojām runājam romu valodā, jo tā ir daļa no mūsu identitātes, un to atspoguļo arī šīs dziesmas. Tieši ar šīm dziesmām mēs stāstām to, kas ar mums notiek, mēs tajās dziedam par savu dzīvi. Un tā ir komunikācija mūsu pašu starpā: vecvecāku – vecāku – bērnu starpā.