Sezonas pirmajā raidījumā viesojas biedrības "Skaņumāja" pārstāvji Māra Raģe, Sandra Lipska un Ilmārs Pumpurs, kuri pēc PBL Dienvidamerikas un Karību reģiona nodaļas ielīguma mēnesi viesojās Brazīlijā - spēlēja Līgo svētkos lielākajā Brazīlijas latvioešu centrā Nova Odesā kā arī viesojās pie latviešiem vairākās gan lielās, gan mazās pilsētās - San Paulu, Kuritibē un Monteverdē. Spēlēja, dziedāja, stāstīja par Latviju skolas bērniem un pieaugušajiem un paši aizgūtnēm tvēra Brazīliju.

Māra Raģe: "Mani ļoti "paņēma" tā nesteidzība, kas tur bija. Protams, bīžam tas ir arī kaitinoši - tu stāvi autoostā, ir desmit minūtes līdz autobusa atiešanai, tev ir jānopēr biļete, bet kasieris ir kaut kur aizgājis, tev rindā priekšā ir divi cilvēki un tu nevari saprast - paspēsi vai nepaspēsi. Viņi ar katru mierīgi un nesteidzīgi aprunājas.

Rāmums - iespējams, ka to no viņiem vajadzētu paņemt arī mums. To, ka tu ar cilvēkiem vari mierīgi parunāties, nevis uzmest savu kapucīti un mierīgi iet garām".


Sandra Lipska: "Monteverdē bija ļoti auksti. Mūs visvairāk pārsteidza tas, ka viņi paši šo aukstumu burtiski izbauda. Mājas nav apkurināmas, visām kafejnīcām durvis un logi vaļā un viņi sēž, izbauda un priecājas. Mums gribējās aizvērt durvis un apsēsties pie kamīna, kas gan vairāk sprakšķēja, nevis sildīja. Un staigājām tur savos "pilnajos tautastērpos" - tas nozīmē, ka mugurā savilkts viss, ko var uzvilkt un pāri vēl tautastērps. Un izbaudījām to, ka mūsu skaistie vilnas tautastērpi var būt arī ļoti noderīgi".


Ilmārs Pumpurs:

"Samba patiesībā ir ļoti maiga un ļoti mierīga mūzika. Mums šķita, ka tā taču dienvidnieku mūzika, tādēļ tur būs asums un noteikti visādi ritma instrumenti, bet tur ir pārsvarā stīgu instrumenti - vijoles, ukuleles, bandžo.

Un dziedājumi, kas ir stāsti. Domāšanas veidā diezgan līdzīgi blūzam. Tā ir ļoti ievelkoša mūzika ar visu nedaudz monotono ritmu, kas tevi ievelk iekšā stāstā un vienā brīdī konstatē, ka tu jau esi neapzināti sācis kustēties sambas ritmā.