Odisejā šoreiz dodamies uz Centrālāzijas noslēgtāko valsti Turkmenistānu kopā ar ceļotāju un rakstnieci Elvitu Ruku: "Nav jau tā, kes ceļotu ļoti daudz. Noteikti ir cilvēki, kas ceļo daudz daudz vairāk par mani. Vienkārši man varbūt ir dota tā spēja pastāstīt un padalīties, ieraudzīt un saskatīt. Un arī pielietot savu pietiekoši plašo izglītību, kas aptver gan mākslu, gan kultūras mantojumu, gan kino.

Un tā kā man ir arī dokumentālista pieredze, tad man patīk urķēties un meklēt, un detaļās saskatīt kādas kopsakarības.

Šīs valstis - bijušās padomju republikas tam ir ļoti pateicīgas. Pirms divdesmit gadiem likās, ka tas ir pēdējais brīdis, kad pievērsties šai tēmai, un mēs ar fotogrāfi Aiju Bley uzsākām projektu "Piecpadsmit jukušas avis", un tās avis bija piecpadsmit bijušās Padomju Savienības republikas.

Projektu uzsākām tad, kad tuvojās PSRS sabrukuma 20. gadskārta. Es esmu no tās paaudzes, kas ir uzaugusi Padomju Savienībā, bet tad tā pēkšņi beidzās... Mēs toreiz dzīvojām mītos - vieni stāstīja vienu, citi citu. Bet tad mēs sapratām, ka gribas saprast pašām, kas tad un kā tad tur īsti bija. Sākām ar tālāko un eksotiskāko - ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, utt. Būtu bijusi arī Turkmenistāna, bet mums neiedeva iebraukšanas atļauju. ..

Mums toreiz likās - aprakstīsim un pieliksim šim projektam punktu, jo likās, ka tas jau ir tikai skats pagātnē. Un tagad, kad ir pagājuši jau trīsdesmit gadi kopš PSRS sabrukuma, mēs sapratām, ka tā tēma ir joprojām aktuāla.

Ka nekas nav beidzies, un ka šodien šī tēma iespējams ir vēl aktuālāka, nekā pirms desmit gadiem, kad mums bija šis projekts. Savu "pēdējo avi", kas ir Turkmenistāna, es esmu pieskaitījusi, bet iespējams, ka šis projekts būtu atkal jāaktualizē. Jo situācija ir pilnīgi atšķirīga. Kaut vai tā pati Buhāra, kur es esmu bijusi nu jau vairākas reizes, nu jau sesto reizi - tagad tā ir pilnīgi cita vieta, jo Krievijas pilsoņi, kas bēg no mibilizācijas, ir visur. Un šobrīd Uzbekistāna, Kazahstāna un citas "- stānas" jeb šīs bijušās Padomju Savienības republikas ir krievu bēgļu pārpludinātas. Un viss ir ļoti ļoti izmainījies. Un Turkmenistāna, kas ļoti noslēgta valsts, no šī visa ir pasargāta. Un te tad ir jautājums - vai tās slēgtās robežas ir tikai slikti, vai reizēm arī labi?"