Šoreiz "Odiseja" iztaujā Latvijas dalībniekus Pasaules mūzikas gadatirgū WOMEX, kas no 21. līdz 24. oktobrim notika Budapeštā.

Pieredzējušākais WOMEX dalībnieks ir Juris Zalāns, kurš pārstāv Kultūras menedžmenta centru "Lauska", savukārt Ansis Ataols Bērziņš WOMEX piedalījās pirmoreiz, savā stendā interesentiem piedāvājot iepazīties ar projektu "Vijoļšķūnis" un ar folkloras kapelu "Maskačkas spēlmaņi". Savukārt uz tik iekārotās WOMEX koncertskatuves pirmoreiz kāpa grupa no Latvijas - "Iļģi". Par šo pieredzi un par WOMEX iespaidiem Odiseja iztaujā "Iļģu" dalībniekus Ilgu Reiznieci un Gati Gaujenieku.

"Womex piedalāmies kopš tā gada, kad pirmo reizi Latyija piedalījās ar savu stendu - nu jau desmito reizi. Pats šajā gadatirgū biju septīto vai astoto reizi," stāsta Juris Zalāns. "Viens no lielākajiem šī notikuma trumpjiem - tas, ka tiek mainīti reģioni un pasākuma norises vietas. Jo reģions atstāj savu iespaidu. Piemēram, šogad lielākie muzikālie atklājumi nāca tieši no Centrāleiropas."

Juris Zalāns arī stāsta, kā veicies ar kontaktu dibināšanu, kas ir laikietilpīgs process. "Pagājušā gada Womex rezultāts būs redzams 10. decembrī, kad uz Latviju pēc mūsu aicinājuma brauks Norvēģijas sāmu mākslnieks Torgeirs Vasviks. Bet krāšņākais apliecinājums veiksmīgai sadarbībai ar Womex neapšaubāmi redzams festivālā Porta, kura dalībnieki bieži redzēti šajā gadatirgū. Arī šogad vismaz četri Porta dalībnieki bija noskatīti Womex."

Varam lepoties, ka uz Womex skatuves beidzot kāpa arī grupa "Iļģi" - nezūdoša un nemainīga vērtība mūsu mūzikas dzīvē. Lai nokļūtu Womex muzicējošo grupu skaitā, konkurence ir 1:10. Vai "Iļģi", tur uzstājoties, jutušies privilgeģēti? "Pirms brauciena uz turieni jutos krietni ekskluzīvāk, nekā atbraucot mājās," prāto Ilga Reizniece, bet Gatis Gaujenieks pasmaida: "Jā, to kāju durvīs mēs dabūjām iekšā, bet tas darbs, kas bija pirms un pēc Womex... Uzstāšanās bija kā starp citu. Womex pats par sevi ir gadatirgus, uz kuru no malu malām sabrauc grupas, menedžeri, producenti, aģenti. Viens pērk, otrs pārdod. Kā tādi surikati, kuri stāv uz kalniņa un skatās uz visām pusēm..."

"Tas viss ir interesanti, bet... Tas nav festivāls, tas ir tirgus, tāpēc man pašai tā sajūta nebija pārāk jauka. Teorētiski jau saprotu - jā, arī mūzika ir bizness, bet... es īsti nejūtos kā tirgus prece. Paši līdz šim tā neesam šiverējuši, varbūt domāšana vecmodīga. Ja aicina, tad braucam," - tā Ilga Reizniece. 

Viena no problēmām, ko atzīmē Ilga un Gatis, ir šāda: "Mēs jau varam nospēlēt ļoti labi, bet... mums nav šova. Festivālā cilvēki meklē tieši to - jā, šajā ziņā gadatirgū bija daudz tieši acīm baudāmu lietu."

Vēl mūziķi stāsta, ka priekšnesums iepriekš bijis stingri saskaņots un reglamentēts: uzstāšanās laiks - precīzi 45 minūtes un ne skaļāk par 92 decibeliem...

Gatis Gaujenieks, kurš šajā prestižajā gadatirgū bijis vairākkārt, atzīst: "Womex tomēr ir svētki visiem organizētājiem - menedžeriem, producentiem, aģentiem un tamlīdzīgiem ļaudīm."

Ilga un Gatis arī atklāj iespaidus par redzēto un dzirdēto; pateicoties tam, ka gadatirgus šoreiz noticis Centrāleiropā, šis fakts ļāvis izelties brīnišķīgiem Eiropas māksliniekiem. Visbeidzot, mūziķi ieskicē arī tuvākos nākotnes plānus.

Lai gan rūpes par Latvijas piedalīšanos Womex gadatirgū oficiāli uzņēmies Latvijas Mūzikas informācijas centrs, ikiens interesents tajā var startēt individuāli, piesakot atsevišķu stendu. Tā šoreiz darījis arī Ansis Ataols Bērziņš. Vai drosmīgais solis - debitēt ar savu stendu - attaisnojies? "Par to varēsim spriest tuvākā gada laikā. Kontaktu ir daudz, tagad stāv priekšā lielā elektroniskā draudzēšanās," stāsta Ansis. 

Citstarpā viņš neslēpj: "Izpratne par to, kas ir world music un, piemēram, latviešu postfolklora, katrā valstī ir atšķirīga. Mums, Latvijā, tas dalījums ir strikts, bet citviet tas ir daudz brīvāk." Kopumā Ansis Ataols kopā ar saviem kolēģiem atšķīrušies pārējo dalībnieku vidū: uzvilkuši tautas tērpus, par spīti nolikumam arī uzspēlējuši.

"Womex - tas ir kas līdzīgs mūsu Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgum, tikai ar striktākiem, kapitālistiskākiem noteikumiem," - tāds ir Anša Ataola Bērziņa secinājums.