Ilga Auguste piedāvā ierakstus no 2018. gadā klajā laistā Xylem trio albuma Round Giya Kancheli - Xylem Trio - Nato Metonidze, ko varētu tulkot kā "Ap Giju Kančeli".

Šeit vietu radušas slavenā gruzīnu komponista, kino un teātra mūzikas lappuses ļoti savdabīgā Xylem trio aranžējumā - ar saksofona improvizācijām, marimbas un citu sitaminstrumentu koloristiskiem triepieniem un klavieru skaņu kristālisko tīklojumu rūpīgi saaustā kino klasikas un šodienas ideju rakstā, kurā savas balss krāsu šim skaņu akvarelim pievienojusi arī gruzīnu dziedātāja Nato Metonidze.

Pats Gija Kančeli par Xylem trio teicis, ka neviens viņu mūziku vēl līdz šim nav atskaņojis tā, kā to dara "Xylem trio" - tas esot izcili.

 

Bet par to, kāpēc Xylem trio arī savā otrajā albumā palikuši uzticīgi Gijas Kančeli mūzikai (jo arī pirmais albums 2010. gadā In the mood of Gia Kancheli bija veltīts šī komponista skaņu mākslai), telefonintervijā stāsta viens no trio dalībniekiem - Oskars Petrauskis.

"Mūsu mīlestība pret Gijas mūziku radās brīdī, kad veidojām pirmo albumu, un satikšanās ar Meistaru dzīvē, viņa uzrunāšana un piedāvāšana radīt muzikālo ieskaņojumu viņa mūzikai - tas bija tāds ceļojums, ko grūti izstāstīt. Emocionāli sakot - tāds notikums iespējams tikai reizi dzīvē - sastapt vienu ģēniju, kurš spēj TĀ iedvesmot," atceras Oskars un neslēpj, ka jaunā albuma tapšana bijusi diezgan sarežģīta. "Tas bija viens no maniem stiprajiem sapņiem, ko gribēju piepildīt kopā ar Nato Metonidzi. Mums izdevās trīs superkoncerti Latvijā, un tad arī šis ieraksts tapa."

Interesanti, ka Nato Metonidze uzsvērusi - visu savu dzīvi viņa galvenokārt ir Gijas Kančeli mūzikas interprete. "Tāpēc tas ir kas vairāk nekā tikai muzikālais materiāls jeb darbs. Tā ir viņas dzīve un sastapšanās ar Kančeli. Arī man, Raimondam un Rihardam šis stāsts ir ļoti līdzīgs," uzsver saksofonists.

"Šo ierakstu Gija vēl paspēja noklausīties, pirms viņš aizgāja mūžībā... Viņš mums uzrakstīja fantastisku e-pastu - kā pateicību par to, ko mēs darām ar viņa mūziku, ka tā neviens viņa mūziku nekad nav spēlējis," saviļņoti saka Oskars Petrauskis.

"Tā bija Raimonda ideja, kurš teica - klau, vīri, aizsūtām Giju Kančeli uz naktsklubu! Jo tur ir daudz fusion elementu, arī džeza un akadēmiskās mūzikas nianšu, un viss sakausējas. Tā ideja bija, ka Kančeli ienāk kā klubā - ir gan stiprāki ritmi, gan arī skaņdarbi, kas savā skanējumā ir mūsdienīgāki, ar popmūzikas vai ritmblūza ietekmi. Par uzticību Kančeli jau vispār nebija jautājumu - šis materiāls tika tapināts jau pirms tam, braucot uz Gruziju, ,Rustaveli teātrī spēlējot koncertu kopā ar Nato. Mana iecere bija uztaisīt tūri šeit, Latvijā. Bija sarežģīti ar finansējumu, bet beigu beigās viss notika un izdevās radīt disku. Tas prasīja daudz piepūles, īpaši Raimondam, kurš to visu aranžējis.

Arī Gijas Kančeli ģimene tika iesaistīta, bet pats Gija to nezināja. Tā bija dāvana viņam... Man bija milzīga vēlme šo projektu radīt, un ar Raimonda milzīgajām darbaspējām un Riharda atbalstu tas arī izdevās. Ik palaikam to tagad paklausos."