Dzīves laikā pagalam nesaprasts un vientuļš, bet mūsdienās patiesi mīlēts – tas ir staltais Piebalgas dēls Emīls Dārziņš, kura nedaudzie darbi klausītājiem zināmi līdz sīkākajām niansēm, kamēr paša komponista traģiski aprautais mūžs joprojām sev līdzi nes neatšķetinātu leģendu.

Gluži tāpat kā neatminama palikusi mīkla par "Vientuļo priedi”. Varbūt, ka tās zudušā partitūra reiz pavisam neticami atradīsies, bet nezūdoša vieta latviešu mūzikā ir kādai citai Dārziņa partitūrai. Diezin vai trūkuma māktais komponists pat pārdrošākajos sapņos uzdrīkstējās cerēt, ka viņa radītās taktis izskanēs Eiropas varenākajās koncertzālēs, kur publiku apburs "Melahnoliskā valša" smeldze, un ka tas pats "Melanholiskais valsis", tiesa, džeza ritmos, skanēs pat Amerikā.

Šodien Emīla Dārziņa melodijās "Aizver actiņas un smaidi", "Spāniešu romance", "Kad būs asras izraudātas", "Vēl tu rozes plūc" - Māra Briežkalna kvintets, Raimonds Pauls un Māra Sirmā vadītais koris "Kamēr...", solodziesma "Teici to stundu, to brīdi", ieskaņota vēl 1992. gadā (Raimonds Pauls, Māris Briežkalns, Juris Širokovs), kamēr Hansa Anteheda kvartets kopā ar Staņislavu Judinu "Melanholisko valsi" ierakstījuši pērn.