"Latviešu tautasdziesmas – tā ir neizsīkstoša, neiznīcināma vērtība, kurai ir gadsimtiem ilga vēsture kā jebkurai tautas mūzikai,” par 2009. gadā klajā laisto albumu Tres aquas saka Raimonds Pauls.

Par savu mērķi Maestro še izvēlējies dainu instrumentālo interpretāciju, jo tās nav iespējams tulkot nevienā valodā...

Projekts veidots sadarbībā ar dažādu platformu mūziķiem, kuru atšķirīgais devums bagātinājis albuma noskaņu. Simfodžeza ietvaru gādājuši mūziķi Māris Briežkalns un Andrejs Orlovs tandēmā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīgu instrumentu grupu Raimonda Ozola vadībā. Savukārt projekta idejiskais tēvs Raimonds Pauls centies, "lai klavieres būtu dziedošais instruments".

Projekta tapšanā iesaistījies arī brazīliešu perkusionists Tiago Loejs. Tieši viņa latīņamerikāņu ritmi aranžējumiem devuši laikmetīgu garšu un starptautisku skanējumu.

Projekta unikalitāti iezīmē fiksēto ierakstu mija ar improvizācijas gaisīgumu.

Latvju dainas kā tautas folkloras stūrakmens ir caurvītas simboliem. Tres Aquas jeb treji ūdeņi kā viena no senākajām pasaules ideogrammām, kas sastopama arī latviešu ornamentikā, apzīmē ūdens plūdumu, stāsta par mainīgo un nemainīgo, pagājušo, esošo un arī nākamo. Ar šādu ideju dainu senatnīgums ieguvis mūsdienu elpu Maestro izvēlētajās un viņaprāt skaistākajās 14 melodijās no visiem Latvijas novadiem. Te skan gan "Rikšiem bērīti es palaidu" un "Saulīt’ vēlu vakarā(i)", gan "Maza biju, neredzēju" un "Saulīt’ tecēj’ tecēdama", "Aijā, žūžū" un "Karavīri bēdājās", "Tumša nakte, zaļa zāle", "Strauja, strauja upe tecēj’" un citas.