"Mūzikas Saules" vasaras laidienā Aleksandra Line rakstīja par pazudušo latviešu džeza mūziķi, saksofonistu Vadimu Vjadro. Rudens laidienā stāstam būs netiešs turpinājums — šoreiz par Austrijā dzimušo pianistu Hermani Sobelu (Hermann Szobel, 1958), kas kļuva pasaulslavens ar to, ka 1975. gadā 17 gadu vecumā Ņujorkā ierakstīja debijas un arī vienīgo albumu Szobel un drīz pēc tā izdošanas pazuda no mūzikas pasaules un radinieku redzesloka. 

Aleksandra Line raksta: "Albumā Szobel tenorsaksofonu, flautu un klarneti iespēlējis Vadims Vjadro, kuram pievienojušies arī citi ārzemju mūziķi; albumu savulaik meklējuši un augstu novērtējuši džeza un roka fani visapkārt pasaulei, bet pasaules tālēs pazudušo pianistu, pieļauju, meklēja vēl vairāki, vismaz tāpēc, lai saņemtu atbildi uz jautājumu, kādēļ pēc tik spoža starta viņš nogāja nost no mūzikas ceļa. Kas ir vēl interesantāk —

šobrīd vien 63 gadus vecais Hermanis varētu joprojām būt dzīvs un klaiņot pa planētu. Nu jau vairākos kontinentos bija un ir cilvēki, kuri ik pēc brīža mēģina viņu atrast. Un ko viņš pats tik izmisīgi meklē — šis vēl ir liels jautājums."

Aleksandras saistošais detektīvteksts dod vielu dažādām pārdomām gan par cilvēkdzīvi, gan par mūziku. Kā Sobels vispār nonāk Ņujorkā?

Aleksandra Line: "Pirmās klavierspēles stundas sākas sešu gadu vecumā. Jaunā pianista skaņas meklējumus ietekmē gan Frideriks Šopēns, gan amerikāņu džezs; 16 vai 17 gadu vecumā viņš sāk komponēt, pamet dzimtās mājas un aizlido no Vīnes uz Ņujorku, lai spēlētu kādā spontānā ballītē. Viņa pirmais kontakts Amerikā ir leģendārais pasākumu menedžeris Bils Greiems (Bill Graham), kurš patiesībā dzimis kā Vulfs Volodja Grajonka (Wulf Wolodia Grajonca) un bijis Hermaņa mātes Soņas jaunākais brālis. Kad Vīnē dzimušais talantīgais pusaudzis Sobels nokļūst Ņujorkā, ietekmīgais onkulis Greiems sarīko viņam tikšanos ar vairākiem džeza mūziķiem un skaņu ierakstu namu pārstāvjiem. 

Viena no pirmajām dziedātājām, ar kuru iepazīstas Hermanis Sobels, ir pasaulslavenā Roberta Fleka (Roberta Flack). 1975. gadā Roberta ir New York’s Hit Factory ierakstu studijā un raksta savu piekto albumu Feel Like Makin’ Love, kad studijā ieraksta laikā ietriecas Sobels. Saka, ka ir lieliskākais pianists šajā pasaulē. Saka, ka tūlīt spēlēs un visi klausīsies. Pārsteigtie mūziķi ļauj viņam spēlēt, un jau drīz ir spiesti atzīt, ka 17 gadus vecais Hermanis ir patiesi apdāvināts. 

Ar onkuļa Greiema palīdzību Sobels tiek pie noklausīšanās džeza mekā Ņujorkā un rezultātā paraksta līgumu ar lielo leiblu Arista Records (kas mūsdienās ir daļa no Sony Music). 1975. gada oktobrī slavenajā New York's Record Plant Studios notiek viņa albuma ieraksts, gadu vēlāk tirgū nonāk LP ar pieticīgu nosaukumu Szobel, ko pilnībā komponējis un aranžējis 17 gadus vecais Hermanis.

Uz vāka — viņš pats: slaids jauns vīrietis ar čirkainiem matiem, iemūžināts Manhetenā. Uz aizmugurējā vāka arī viņš: jau bez krekla, agresīvi sitot klavieres ar dūrēm.

Tikpat daudzu pretrunu pilns, kā kontrastainais vāks, ir arī paša albuma muzikālais saturs — impulsīvs un melodisks frīdžezs ar rokmūzikas iezīmēm. Piecas kompozīcijas, trīsdesmit septiņas minūtes mūzikas.”

Vairāk lasiet "Mūzikas Saules" rudens laidienā, savukārt mums patlaban ēterā — trīs kompozīcijas no CD Szobel: Mr. Softee, The Szuite un New York City, 6 AM.

Muzicē Hermanis Sobels (klavieres, kompozīcijas), Vadims Vjadro (tenorsaksofons, flauta, klarnete), Deivs Semjuelss (Dave Samuels, vibrofons, marimba, perkusijas), Maiks Višelja (Mike Visceglia, elektriskais bass) un Bobs Goldmens (Bob Goldman, bungas).