Amerikāņu komponists Ērvins Berlins (īstajā vārdā Izraels Beilins) dzimis sinagogas kantora ģimenē Baltkrievijas pilsētā Mogiļevā (tiesa, režisoram Stīvenam Spīlbergam viņš vēlāk stāstījis, ka Toboļskā).

1902. gadā Beilini izceļojuši uz Ņujorku, tāpēc zēns audzis Manhetenā. Agri zaudējis tēvu, skolā mācījies vien pāris gadu, jo uzsācis darba gaitas: bijis gan izsūtāmais un avīžzēns, gan oficiants muzikālajā kafejnīcā. Tieši pēc kafejnīcas īpašnieka lūguma 16 gadu vecais jauneklis sacerējis savu pirmo dziesmiņu “Mērija no saulainās Itālijas”, saņemot arī honorāru – 37 centus.

Taču brīdī, kad puisis dziesmiņu vēlējies izdot, tipogrāfijas darbinieks nepareizi pierakstījis viņa vārdu, un tā nu no Beilina radies Berlins... Tikām iemesls, kāpēc Izraels pārtapis par Ērvinu, nav zināms.

Ar jaukajām melodijām reigtaimu un balāžu stilā Berlins strauji iekarojis klausītāju sirdis, tālab uz Brodvejas aicinājumu sadarboties ilgi gaidīt nav nācies. Kopumā viņš sacerējis ap 20 mūziklu, mūziku 18 filmām un vairāk nekā 900 dziesmu, no kurām daudzas kļuvušas par amerikāņu klasiku. Minēsim kaut dažas: God Bless America, kas kļuvusi par ASV otru himnu, Alexander's Ragtime Band, kas 1911. gadā viņu darīja starptautiski atpazīstamu, bet White Christmas (1942) autoram atnesa tādu slavu, par kuru viņš pat sapņojis nebija. Tā ir ne tikai pati populārākā Ziemassvētku melodija visā pasaulē, bet arī īstena rekordiste pārdoto ierakstu jomā.

Bet mēs neakadēmiskajā laikā šoreiz klausāmies Ērvina Berlina dziesmas operdīvas Kiri Te Kanavas ierakstos.