"Klasikas" neakadēmiskajā laikā skan komponista Edmunda Goldšteina (1927-2008) estrādes dziesmas, kuras ieskaņojuši Zigurds Račiņš, Andrejs Lihtenbergs, Margarita Vilcāne, Ingus Pētersons, Ojārs Grinbergs un Māra Krievkalne kopā ar ar Latvijas Radio sieviešu vokālo ansambli un Latvijas Radio bigbendu tā pārraudzītāja Aļņa Zaķa vadībā.

"Manu jaunradi visos žanros ietekmējis folkloras krāšņais skanējums. Tautasdziesma – latviskā dzīves ziņa, ētikas, morāles, tikumības kodekss, neizsmeļams jaunrades avots. Kamēr dzīva būs tautasdziesma, tikmēr dzīvos latviešu tauta," — tā savu radošo kredo savulaik formulējis pats komponists, kurš bijis arī dedzīgs tautas dziesmu vācējs un viens no jaunā folkloras viļņa aizsācējiem un pārstāvjiem Latvijā.

"Viņš visu laiku bija neatkarīgais, spītīgi gāja savu ceļu, būdams atklāts un tiešs. Lai arī Edmunds Goldšteins bija kodīgs, viņš bija pārsteidzoši draudzīgs un labvēlīgs. Viņš pašā būtībā bija neformāls un runājās ar jauniem cilvēkiem laikā, kad citi tēloja nepieejamus profesorus. Ar savu trio viņš radoši kurbulēja daudzus kolēģus," — tādu E. Goldšteinu atceras komponists Uģis Prauliņš.

Edmunds Goldšteins dzimis 1927. gada 19. septembrī Liepājā, kur kopš 10 gadu vecuma apguvis arī klavierspēli, vēl pirmskara gados mācoties Liepājas Tautas konservatorijā. Pirmo muzicēšanas pieredzi viņš guvis Ciānas draudzes svētdienas skolas orķestrī, kur spēlējis harmoniju un klavieres. 1940. gadā E. Goldšteins pārcēlās uz Rīgu, kur studēja Latvijas konservatorijā Paula Šūberta un Arvīda Dauguļa klavieru klasē, bet pie paša augstskolas dibinātāja Jāzepa Vītola skolojās kompozīcijā un teorijā. Kompozīcijas studijas atjaunojis 1947. gadā, mācoties pie profesoriem Valentīna Utkina, Mendeļa Baša un Ādolfa Skultes, kura kompozīcijas klasi absolvējis 1953. gadā, papildinājies arī pie profesora Valērija Zosta klavierspēlē.

E. Goldšteins strādājis gan par pianistu Valsts Leļļu teātrī, 15 gadus muzicējis Radio un TV simfoniskajā orķestrī, līdzdarbojies dažādos estrādes un džeza orķestros un ansambļos. Bijis ilggadējs pianists koncertmeistars arī Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Savā komponista darbībā vislielāko uzmanību veltījis koru, instrumentālajai kamermūzikai — īpaši dažādiem netradicionāliem pūšaminstrumentu ansambļiem un simfoniskajai jaunradei.

60. un 70. gados Edmunds Goldšteins sacerējis ne vienu vien dzirkstīgu un lirisku estrādes dziesmu, kuras skandējuši mūsu populārākie solisti - Valentīna Butāne, Andrejs Lihtenbergs, Zigfrīds Račiņš, Māra Krievkalne un citi.

Vairāki apjomīgi darbi tapuši kā veltījumi tuvu cilvēku piemiņai (Otrā simfonija bojāgājušās meitas piemiņai, Vijolkoncerts jaunības drauga, slavenā diriģenta Arvīda Jansona piemiņai). Kā spilgts Jēkaba Graubiņa tradīciju turpinātājs un t.s. jaunā folkloras viļņa pārstāvis, viņš īpašu atzinību iemantojis ar tautasdziesmu (galvenokārt Latgales) apdarēm, kas iezīmīgas ar raupju, dabisku folkloras tvērumu un smalku polifonijas izjūtu. Skaņdarbs "Laivenieka meita biju" (no Trim latviešu tautasdziesmām koklei un kamerorķestrim) 1981. gadā godalgots starptautiskā radiokonkursā Bratislavā. E. Goldšteins ne tikai vācis dažādu Latvijas novadu tautas mūziku, bet bija arī skaņuplašu sērijas Latviešu folklora izdošanas iniciators.

Par radošu laboratoriju daudziem laikabiedriem kļuva klavieru trio, ko E. Goldšteins izveidoja kopā ar vijolnieku Jāni Bulavu un flautistu Juri Ābolu. Savas pastāvēšanas laikā (1987–1993) šis trio pirmatskaņojis daudzus tam veltītus latviešu komponistu: Jura Ābola, Jura Karlsona, Viļņa Šmīdberga, Artūra Grīnupa u.c. opusus. Dažādu kameransambļu sastāvā E.Golšteins spēlējis arī citu savu kolēģu — Maijas Einfeldes, Romualda Jermaka, Pētera Vaska, Imanta Zemzara darbus.

Edmunds Goldšteins darbojies mūzikas publicistikas jomā laikrakstos "Literatūra un Māksla", vēlāk "Literatūra. Māksla. Mēs" un "Literatūra un Māksla Latvijā". 2006. gadā pabeidzis rakstīt memuārus.