16. decembrī 80. jubilejā sveicam Margaritu Vilcāni – dziedātāju, kura gandrīz piecus gadu desmitus bijusi saistīta ar skatuvi un mācējusi katru no saviem priekšnesumiem pārvērst mākslas darbā. Kā nupat, par godu dziedātājas jubilejai izdotajā grāmatā ”Mirgo mana Margarita” raksta tās autore Daiga Mazvērsīte – visa viņas dzīve bijusi atdota mūzikai, klausītājiem un komponistiem. Arī Maestro Raimonds Pauls uzsver, ka viss, ko Margarita Vilcāne izdarījusi mūsu estrādes mūzikā, ir skaisti un brīnišķīgi. Bet režisors Edmunds Freibergs uzskata:

Tas tāpēc, ka viņa ir Personība ar savu mugurkaulu, spēku un spītu."

Arī Inta Pīrāga un „Klasika” pievienojas apsveicēju pulkam, Neakadēmiskajās minūtēs atgādinot par spožām 20. gadsimta 70. un 80. gadu liecībām, kāda ir arī Ulda Stabulnieka dziesma „Paliec un neaizej”. Bet Margaritas pirmie Radio fonotēkā ieskaņotie ieraksti tapuši vēl agrāk: ar 1962. gadu datēta poļu tautas dziesma „Braucu es tramvajā”, bet  pāris gadus vēlāk gandrīz katrā mājā dungoja līdzi Margaritas dziedātajai Ģederta Ramana dziesmai „Man šodien 18 gadu”…

Jaunu pagriezienu iezīmēja Raimonda Paula „Baltā saule”, ar ko tika izcīnīta uzvara „Mikrofona” aptaujā 1970. gadā, un tas jau bija laiks, kad daudzi tā laika komponisti savas dziesmas ne tikai uz skatuves, bet arī filmās un izrādēs rakstīja viņai – Margaritai Vilcānei. Te jāmin arī Edmunds Goldšteins, Gunārs Freidenfelds, Imants Kalniņš un vēl daudzi citi. Un kur tad vēl ilgā un ciešā sadarbība ar dueta partneru Ojāru Grinbergu, ar kuru daudz pudu sāls izēsts un kopīgi sajūsmināta publika!