Džonija Mičela - sešdesmito, bet jo īpaši septiņdesmito gadu mūza, kas ar savu mazliet "nokūpināto" balsi spēja savaldzināt ne vienu vien, kam vēl šobaltdien, pieminot Mičelas vārdu, actiņās iezogas savāds spīdums.
"Viņa ir labākā komponiste no visiem," mūzikas žurnālam Uncut apgalvo viens no Mičelas savaldzinātajiem mūziķis Deivids Krosbijs. "Kad es viņu pirmo reizi redzēju klubā Floridā, viņa jau bija labāka par visiem pārējiem. Kad viņa sāka [komponēt], bija tikai pāris cilvēku, kas bija tikpat labi: Džeimss Teilors, Bobs Dilans, Pols Saimons. Manuprāt, kad cilvēki skatās atpakaļ un lemj, kurš bija to laiku labākais komponists, visi nonāk pie Mičelas."
Pati Mičela intervijā Kanādas raidsabiedrībai CBC atzīst, ka uzreiz savu slavu nemaz nav pamanījusi: "Kad sapratu, cik populāra esmu kļuvusi, un tas notika pirms [albuma] Blue, un es nodomāju: "Ak, Dievs, daudzi cilvēki klausās mani, labāk iepazīstot to, kuru tā dievina. Labi, ja viņi to tā var pieņemt, lai notiek!" Un es sarakstīju albumu Blue." Intervijā Mičela, varbūt koķetējot, ne reizi vien norāda, ka viņai nav jausmas, kāpēc cilvēkiem viņas mūzika tā patīk, piebilstot, ka viņai nepatīk skatīties atpakaļ.
Viņa sākusi kā vienkārša folkmūziķe. "Man bija jauka balss, es pieļauju. Spēlēju labi, bet reāla talanta nebija. Tas bija tikai ceļš, lai nopelnītu naudu smēķiem, picai un kino," kādā intervijā stāsta dziedātāja.
Par pagrieziena punktu viņas karjerā tiek uzskatīts 1971. gadā izdotais albums Blue, ko pati autore nosauc vienā vārdā: "Šausmīgs!". Jo pārāk personisks. Pēc Blue izdošanas Mičelas diskrētā dzīve beidzas: viņa kļūst slavenība, turklāt jūsmo ne tikai parasti ierindas klausītāji.
Džonija vienmēr atzinusi, ka sevi uzskata vairāk par gleznotāju, ne mūziķi. Tomēr vairumam viņas vārds zināms no mūzikas - tādām dziesmām kā Big Yellow Taxi (1970), Jericho (1978), All I Want (1971) un desmitiem, patiesībā simtiem citu. Mičelas pagaidām pēdējais albums Shine iznāca 2007. gadā. Jebkurā no viņas daiļrades periodiem var izbaudīt šo kaķa un hipija vokāla krustojumu, kurā vienlaikus ir tik daudz mežonīgā un sirsnīgā.
(Tekstā izmkantota informācija no interneta vietnes www.musicstories.lv)
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X