Atceramies čellistu un cilvēku izglītotāju mūzikā Deividu Dārlingu (Darling, 1941–2021).

Viņa māte bija pianiste un tēvs — biznesmenis, kurš atbalstīja dēla muzicēšanu. Deivids Dārlings izstudēja klasisko čella spēli, saņēma diplomu, strādāja par mūzikas skolotāju un pēc četriem universitātes darbā pavadītiem gadiem Dārlings transponējās uz koncertskatuvi.

Sākotnēji viņš spēlēja ar kantrī mūziķiem, toskait Džoniju Kešu, pēc tam spēlēja The Paul Winter Consort, kamerdžeza grupā Gallery, eksperimentēja ar elektroniku, viņa firmas zīme bija astoņstīgu čells, viņš četrreiz tika nominēts Grammy un vienreiz arī saņēma to, viņš rakstīja mūziku zinātniskās fantastikas un šausmu filmām, viņa mūziku izmantoja Vims Venderss un Žans Liks Godārs, viņš sadarbojās ar skaņu ierakstu namu ECM un viņa mūzikas partneru vidū bija Bobijs Makferins, Arilds Andersens, Jans Garbareks, Terje Rīpdāls, Sidsela Endresena, Ketils Bjernstads un citi ievērojami mūziķi.

Apskatnieks Kriss Larsons žurnālā Egg rakstījis:

“Viņa mūzika ir smaragda uguns pusnakts jūrā, arktiska izelpa smacējošā vasaras svelmē, ziemeļrietumu vējš, kas izklīdina miglu. Tā ir arhaiska, intensīva, bet gandrīz vienmēr mierinoša mūzika.”

Ar laiku Dārlings izveidoja skolas vecuma jauniešu izglītības programmu, kas guva lielu atzinību. Dārlings salika automašīnā instrumentus un aparatūru, brauca tālus gabalus pa ASV, runāja par mūziku un spēlēja, gadu gaitā attīstot nemaldīgu spēju komunicēt ar spuraino auditoriju uz labas savstarpējas saprašanās pamatiem.

1986. gadā viņš nodibināja organizāciju Music for People, lai atbalstītu visus, kas mūzikas spēlēšanā un improvizēšanā meklē pašizteiksmi:

“Viena no mūslaiku civilizācijas nelaimēm ir tā, ka tiesības būt muzikālam ir atņemtas daudziem, kas cietuši no šaurpierīgiem un nezinošiem mūzikas skolotājiem, kā arī no visas sabiedrības kopumā, jo ir pieņemts būt kritiskiem pret katru, kas dziedot kļūdās vai citādi neatbilst kaut kādam pieņemtam mākslīgam standartam.”

Deivids Dārlings aizgāja miegā 8. janvārī. Viņš atstāja mūzikas ierakstus, sarunu ieskaņojumus un pāris grāmatu.

Klausāmies vienu skaņdarbu no albuma Cello (1992, ECM) un četras kompozīcijas no albuma Cycles (1981, ECM), kur Dārlings spēlē kopā ar pianistu Stīvu Kūnu (Kuhn), basistu Arildu Andersenu, sitāristu Kolinu Volkotu (Walcott), saksofonistu Janu Garbareku (Garbarek) un ģitāristu Oskaru Kastro-Nevesu (Castro-Neves).