Šonedēļ cikla "Mūsu leģendas" galvenais varonis – komponists, pianists un publicists Volfgangs Dārziņš. Raidījumu par latviešu romantiskā liriķa Emīla Dārziņa pirmdzimto veidojusi Ināra Jakubone.

Raidījumā skanēs daudz klaviermūzikas, dzirdēsim aktiera Gundara Āboliņa lasītos Volfganga Dārziņa feļetonu fragmentus, kā arī komponista Imanta Zemzara atskārsmes. Viņš savulaik ieskaņoja 100 no kopskaitā 200 latviešu tautas dziesmu apdarēm, ko veidojis Volfgangs Dārziņš.

Viņš atklāj, cik interesanti bijis strādāt ar Dārziņa mūziku: “Vispirms jau svaigums, ar kādu Dārziņš piegājis tautasdziesmām, arī daudzām it kā mums nepazīstamām un nezināmām. Tā ir īsta 20. gadsimta stilistika, kur estētiski obligāta ir poliritmija, poliharmonija, politonalitāte."

Volfgangam Dārziņam patiesi ir sava īpaša, neatkārtojama vieta latviešu kultūrā. Diemžēl vēl īsti neapzināta un nenovērtēta. Vai tas ir pārpratums, ka Volfgangs Dārziņš ir zināms tikai šaurākam speciālistu lokam?

"Mēģinot stāstīt par Volfgangu Dārziņu, neatstāj sajūta, ka jāiepazīstina lasītājs gandrīz vai ar kādu jaunu, vēl neapgūtu parādību latviešu mūzikā," žurnāla "Mūzikas Saule" savulaik izdotajā piemiņas bukletā secinājis mūzikas zinātnieks Arnolds Klotiņš.

"Būdams saprātīgs, viņš atteicās konkurēt ar savu tēvu kora un solodziesmas jomā, un par viņa tribīni kļuva klavieres. Izmantojot latviešu tradicionālās mūzikas tehniskos un emocionālos paņēmienus, Dārziņam izdevās izveidot savu neatkārtojamu izteiksmes veidu, kas no izpratnes (starp citu, arī no tehniskā) viedokļa ne katram pianistam būs pa kaulam. (..) Nepamatoti maz spēlēta ir viņa mūzika. Te gan vietā būtu piezīme, ka mūsu izcilākos (arī Ivanovu, Grīnblatu, Grīnupu, Poni, Mežaraupu) mēs aktīvajā koncertdzīvē ne īpaši cienījam. Tad nu Dārziņš minētajiem kungiem ir lieliska sabiedrība. (..) Dārziņš neatstāja daudz mūzikas, taču ik takts viņa mantojumā ir mazs kristāls, kuram spēcīgas personības izkopta stila zīmogs," – tā Orests Silabriedis.

"Volfgangu Dārziņu stila ziņā nevar sajaukt ne ar vienu. Var vilkt paralēles ar Bēlu Bartoku. Tomēr Dārziņš bija attīstījis savu konsekventu, skaidru un īpatnēju stilu," stāsta pianists Ventis Zilberts, kuram ar V. Dārziņa mūziku izveidojušās īpašas attiecības.

Vēstulē Knutam Lesiņam pats Volfgangs Dārziņš savulaik ierakstījis savu estētisko kredo: "Lai kļūtu universāls, vispirms jākļūst nacionālam..."