Šoreiz stāsts par vieglās mūzikas lomu Latvijas Radio.

Par kopskatu gādā Daiga Mazvērsīte, intrigai noder fragments no 1965. gadā tapušā raidījuma "Džeza mūzikas vēsture", ieklausāmies Diānas Albinas 1996. gada sarunā ar Ivaru Mazuru, Aļņa Zaķa atmiņas par Latvijas Radio nostrādāto laiku uzklausām Zanes Lāces 2005. gadā veidotajā pārraidē, un par Radio aizvadītajiem darba gadiem stāsta arī Aldis Ermanbriks.

Kāda tad īsti bijusi vieglās mūzikas loma Latvijas Radio aizvadīto desmitgažu laikā? Stāsta muzikoloģe Daiga Mazvērsīte: "Ja runājam par pašiem Radio pirmsākumiem, šķiet, ka pirmajos gados vieglā mūzika tomēr ēterā neskanēja, vismaz ne vieglā mūzika mūsdienu izpratnē. Jā, bija salonmūzika, operešu ārijas, kinomelodijas, taču šlāgermūzikas "ielaušanās" sākās līdz ar skaņuplašu fabrikas Bellacord Elctro dibināšanu 1931. gadā. (..) Arī pirmajos padomju gados vieglās mūzikas atskaņojums radio ēterā bija ierobežots, jo Padomju Savienība vēl joprojām cīnījās pret džezu. Līdz ar to priekškars vieglajai mūzikai pavērās tikai 50. gadu vidū. Skanēja popmpozās masu dziesmas, ko pie akadēmiskā žanra īsti nevaram pieskaitīt, melodijas no tolaik ļoti populārajām filmām "Cirks" un "Jautrie zēni".

Tā īsti latviešu populārā mūzika radiofonā varēja atsperties 1956. gadā, kad divi Konservatorijas studenti - pianists Raimonds Pauls un kontrabasists Egils Švarcs - atnāca pie Radio muzikālās daļas vadītāja Jāņa Ivanova, stādījās priekšā un pauda vēlmi, ka gribētu pie Radio dibināt instrumentālo džeza sekstetu (tiesa, vēsture klusē, vai vārdiņš "džezs" tika minēts skaļi).

Jānis Ivanovs ļoti atbalstīja šo ideju, un pēc Egila Švarca stāstītā Raimonds Pauls tai pašā brīdī uz vietas arī kaut ko noimprovizējis. Tā nu Latvijas Radio instrumentālais sekstets uzskatāms par pirmo profesionālo estrādes kolektīvu Latvijā.

1956. gada sākumā tapa pirmie instrumentālās mūzikas ieraksti (diemžēl laika gaitā no tiem krietna daļa nodzēsta), bet aprīlī datēta Raimonda Paula pirmā oriģināldziesma. Pateicoties Latvijas Radio, varēja attīstīties šī Maestro daiļrades stīga. (..) 1957. gadā dibinoties Rīgas estrādes orķestrim, Radio estrādes sekstets automātiski iekļāvās tā sastāvā. Pēc kāda laika tā vietā nāca cits sekstets - Igora Jakovļeva vadītais ansamblis ar Ivaru Mazuru pie klavierēm. Tie bija ārštata kolektīvi, kuri nesaņēma neko citu kā pieticīgus honorārus. Diemžēl Konservatorija ļoti nelaipni raudzījās uz šādiem studentu centieniem."

Daiga Mazvērsīte atgādina, ka tieši Egils Švarcs dibinājis arī pirmo Radio simfodžeza sastāvu. "Tas gan nebija vēlākais Latvijas televīzijas un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestris, kas no 1966. gada darbojās Ringolda Ores vadībā."

1963. un 1964. gadā, kad Egils Švarcs no darba tika atbrīvots un devās uz Maskavu, Rīgas estrādes orķestra vadīšanu uzņēmās Raimonds Pauls.

Vēl Radio paspārnē no 1959. gada darbojās Lauku kapela, kas sniedza izcilu ieguldījumu latviešu nacionālās mūzikas popularizēšanā - tās mērķis bija pacelt latviešu tautas mūzikas atskaņošanu pienācīgā līmenī.

"1966. gadā top Latvijas televīzijas un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestris, ko izveido Ringolds Ore - milzīgs simfodžeza entuziasts. Kad viņa dzīve negaidīti apraujas, orķestra vadīšanu pārņem Alnis Zaķis, Vitālijs Dolgovs, vēlāk arī Gunārs Rozenbergs un visbeidzot Ivars Vīgners, kurš ļoti daudz devis šī orķestra artīstībā. Viņš bija repertuāra veidotājs, aranžētājs; un tieši viņš uzņēmās šefību par Latvijas Radio sieviešu vokālo ansambli, kad tas 1975. kļuva par Radio štata kolektīvu.

Pirmais Radio sieviešu vokālais ansamblis dibināts 60. gadu beigās (kā viena no pirmajām solistēm pieteicās Māra Krievkalne).  Par ansambļa vadītāju 1971. gadā kļūst vieglās mūzikas orķestra saksofonists, mums labi pazīstamais kordiriģents Jānis Zirnis.

1975. gada decembrī visas meitenes tiek pieņemtas darbā kā štata dziedātājas, un līdz pat 1985. gadam Latvijas Radio bija savs profesionāls sieviešu vokālais ansamblis."

Vēl Radio pieaicināto solistu vidū - Valentīna Butāne, Edgars Zveja, Andrejs Lihtenbergs. Taču viņi darbojas ārštatā. 1987. gadā sākas Latvijas Radio štata solistu laiks. Pirmie solisti bija Žoržs Siksna un Nora Bumbiere. Līdz 90. gadu sākumam solistu loks paplašinās: par štata solistiem kļūst Aija Kukule, Viktors Lapčenoks, Ingus Pētersons - darbs radiofonā viņiem neliedz piedalīties arī citos projektos, lai gan daudz jākoncertē kopā ar Radio orķestri - ikviens atcerēsies slaveno "Mikrofona aptauju"! Līdz ar Aļņa Zaķa nākšanu pie varas koncertdarbība sarūk."

1985. gads ir pagrieziena punkts. No darba tiek atbrīvotas dziedošās meitenes, paliek tikai Rita Trence. Taču - top grupa Remix, kuras mūziķi kļūst par Radio štata darbiniekiem.

No 1985. līdz 1987. gadam Remix iekļaujas orķestrī. Ar laiku no orķestra pazūd stīgu grupa. (..) 1988. gadā sākas Eduarda Rozenštrauha ēra, un pakāpeniski zūd pamatfunkcija, kas sākotnēji tika uzticēta orķestrim - iemūžināt jaunās dziesmas. 90. gadu sākumā sākas īsts juceklis... Līdz ar Raimonda Paula atnākšanu galvenā diriģenta amatā 1993. gadā sākas pārmaiņas. Uzmanība vairāk tiek koncentrēta uz mazāka sastāva orķestri - top Latvijas Radio bigbends."

Lai gan uz džezu Padomju Savienībā skatījās ar lielām aizdomām, vēl 1965. gadā Latvijas Radio ēterā izskan Pētera Pečerska veidotais raidījums "Džeza mūzikas vēsture". Tā redaktors ir Pēteris Goldbergs, bet tekstu lasa Juris Bērziņš. Ieklausāmies šīs pārraides fragmentā.

Kopš 1958. gada Latvijas Radio strādāja leģendāro džeza mūzikas raidījumu veidotājs Ivars Mazurs, kurš savā rimtajā un samtainajā balsī sacīja: "Ir pienācis laiks džezam." Daudziem šīs pārraides bija kā svaiga gaisa malks.

Par to, kā tapa šie raidījumi, 1996. gadā Ivaru Mazuru izvaicāja Diāna Albina. Noklausāmies fragmentu no šī raidījuma.

Visbeidzot, Ilgas Augustes saruna ar Aldi Ermanbriku, kurš sākotnēji Latvijas Radio Mūzikas redakcijā tika pieņemts par literāro redaktoru: "Tas nozīmēja, ka bija jāprot rakstīt pareizā latviešu valodā... Pie mikrofoniem laida diktorus, tāpēc tekstus, kurus bija rakstījuši tādi gudri muzikologi kā Pēteris Pečerskis, Oļģerts Grāvītis un citi, vajadzēja izlabot pareizā latviešu valodā - ar pareizu vārdu kārtību, gramatiku, teikuma uzbūvi. Mūzikas raidījumiem tolaik bija gari teksti..."

Aldis veidojis arī pirmos raidījumus jauniešiem: "Pirmā "Varavīksne" tapa tieši Latvijas Radio... Gatavojām arī estrādes koncertus. Bijām divi: Ivars Mazurs un es." Sarunā viņš atceras, kā ticis pie ierakstiem - šis process bijis visai raibs.

Aldis Ermanbriks Latvijas Radio nostrādāja 7 gadus, bet krietni ilgāk - no 1957. līdz 90. gadu sākumam - Latvijas Radio par savu darba vietu sauca Alnis Zaķis. Vispirms viņš bija Rīgas estrādes orķestra vijolnieks, bet pēc tam vairāk nekā divas desmitgades pildīja Latvijas PSRS Televīzijas un radio estrādes orķestra pirmā diriģenta pienākumus. Aļņa Zaķa stāstījums iemūžināts Zanes Lāces 2005. gadā veidotajā pārraidē.