Šoreiz atskatāmies uz "Klasikas" dzimšanas laiku, kā arī atgādinām, ka savulaik Latvijas Radio veidoja programmas ne tikai Latvijas klausītājiem. Raidījuma viesu vidū - Olga Pētersone, Zigurds Elsbergs, Ojārs Rubenis, Dārija Juškeviča, Gunda Vaivode, Ināra Jakubone un Zane Prēdele.

Visupirms uzklausām Dārijas Juškevičas stāstu. 90. gadu sākumā viņa pildīja Latvijas Radio programmu direktores pienākumus, bet vēlāk, 1995. gada nogalē, kļuva par jaunā Latvijas Radio ģenerāldirektora Dzintra Kolāta vietnieci.

"Pēc neatkarības atgūšanas viens no pirmajiem mūsu uzdevumiem bija sākt domāt, kā veidot sabiedriskā radio apraidi tā, lai tā atbilstu plašas auditorijas interesēm. Par atsevišķa klasiskās mūzikas kanāla izveidi sākām domāt 1993. gadā. Sākumā bija runa par nedaudz stundu raidīšanu, bet tad doma nobrieda jau nopietnāka. Jāpiebilst, ka sākumā strādāju Arnolda Klotiņa - Radio iepriekšējā ģenerāldirektora - vadībā, kurš, kā zināms, ir dziļi intelektuāls cilvēks un liels klasiskās mūzikas cienītājs.

"Klasikas" izveide nebija vienkārša. Daudziem šķita, ka svarīgāks ir ikdienas politiskās, sociālās un sadzīviskās situācijas atspoguļojums, tāpēc vairāk jāfinansē ziņas. Tā ka nebija viegli ne ar līdzekļiem, ne frekvencēm...

Tajā pašā laikā neatceros nevienu no Mūzikas redakcijas ļaudīm, kurš būtu teicis, ka nevajag... Arī Nacionālā Radio un televīzijas padome, kuru tolaik vadīja Ojārs Rubenis, mūs atbalstīja. Arī Latvijas kultūras darbinieku atbalsts tā vai citādi vienmēr ticis izteikts. Visbeidzot, toni jau noteica radio vadība un valde, un "Klasikas" jautājumā mums vienmēr bija liela vienprātība."

Jautāta par "Klasikas" vadītāja izvēli, Dārija Juškeviča prāto, ka tā bijusi "Klasikas" kolektīva iekšējā izvēle: "Skatoties uz cilvēkiem, kādi strādāja Mūzikas redakcijā, bija skaidrs: jebkurš no šiem cilvēkiem būtu pelnījis kļūt par vadītāju, jo otru tik gudru, labā nozīmē fanātisku, zinošu, degošu par savu lietu, ar tādu kopības izjūtu gan darbā, gan ārpus tā apveltītu redakciju savā Radio mūžā netiku iepazinusi. "Klasikas" kanāls bija un ir pamatīgs ieguldījums ilgtermiņā gan pašam Radio, gan klausītājiem. "Klasika" bija un ir prioritāte - un ne jau tikai tāpēc, ka tai vienmēr piederējušas manas vislielākās simpātijas."

Ideja par atsevišķu klasiskās mūzikas kanālu Latvijas Radio paspārnē radās ģenerāldirektora Arnolda Klotiņa laikā - viņš šajā amatā bija no 1992. gada vasaras. Par to, kā šī ideja tika aizstāvēta Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, atceras Ojārs Rubenis: "Lielākais vairums no mums atbalstīja vēl vienu klasiskās mūzikas kanāla izveidi.

Lai gan Radio SWH paspārnē jau darbojās Amadeus, brīdī, kad Latvijas Radio nāca aizstāvēt savu ideju, sapratām: tās būs divas dažādas radiostacijas.

Protams, Amadeus bija laba lieta, jo piesaistīja klasiskajai mūzikai cilvēkus, bet tas vairāk sniedza izklaidējošu funkciju, turklāt tā bija privāta medija iniciatīva." Toreizējais NRTP vadītājs atceras, ka bijis tūkstošiem organizatorisku lietu, ar kurām nācies tikt galā un atklāj galvenos apsvērumus, kāpēc rezultātā tika iedegta zaļā gaisma "Klasikas" izveidei. "Galvenais arguments bija, ka privāts medijs jebkurā laikā var pateikt, ka "tas mums vairs nav rentabli". Tagad ar laika distanci varam secināt, ka lēmums bijis pareizs. Sabiedriskajā medijā jābūt klasiskās mūzikas raidstacijai, visā Eiropā tas tā ir, un mēs nevaram paļauties tikai uz privātu raidstaciju aktivitātēm."

Ar trešā kanāla dzimšanu saistītos papīru kalnus pārskatījusi "Klasikas" direktore Gunda Vaivode, bet par Eiropas Raidorganizāciju apvienības uzmundrinošo attieksmi stāsta Ināra Jakubone un Zane Prēdele.

1996. gada 1. janvāris ir "Klasikas" dzimšanas diena. Bet kāda īsti bija priekšvēsture? Stāsta Gunda Vaivode: "Faktiski jau priekšvēsture bija visa Mūzikas redakcijas darbība, bet man spilgti palicis atmiņā brīdis, kad tiku uzrunāta "Klasikas" vadītājas amatam. Bija 1995. gada rudens, visticamāk - novembris, kad kopā ar kolēģi Rūtu Paulu un ansambli "Nianse" viesojāmies Vācijā.

Kādu dienu man piezvanīja no Radio. Tiku informēta, ka kolēģi vēloties mani virzīt par "Klasikas" kanāla direktori. Biju ļoti apmulsusi... Situācija bija trausla, taču apņēmības pilna sacīju: "Jā!"

Kad atbraucu mājās, redzēju, ka visādas lietas jau redakcijā notika. Tika rakstītas atklātas vēstules Guntim Ulmanim, Imantam Kalniņam, Raimondam Paulam - tajā tika izteiktas bažas, ka klasiskā mūzika Latvijas Radio atrodas apdraudētā situācijā. Pirmā programma vēlējās tuvināties pasaulē pazīstamākajiem ziņu kanālu standartiem un gribēja "tikt vaļā" no klasiskās mūzikas, vienlaikus sāka veidoties arī t.s. jauniešu mūzikas kanāls, kuru šodien pazīstam kā Latvijas Radio 2. Tā nu bija jāatrod jauns formāts klasiskajai mūzikai. Kaut arī jau tolaik strādājām ultraīsviļņu programmā, kas bija īsts klasikas priekšvēstnesis - saturs bija tāds, lai būtu pamats "Klasikas" programmas tapšanai." Gunda pārlapo dažādos dokumentus, vēstules Saeimai, Prezidentam, NRTP. Redzam, ka peripetiju "Klasikas" izveidē nudien nav trūcis - līdz pat brīdim, kad 1995. gada 21. decembrī Ojārs Rubenis izdeva Lēmumu Nr. 28 par klasiskās mūzikas kanāla atklāšanu...

"Klasiskās mūzikas kanāli Eiropā jau bija, un arī Latvijā 1994. gadā sāka darboties Radio Amadeus," atceras Gunda Vaivode. Viņai krājumā arī kāds ļoti interesants stāsts par tikšanos Doma laukumā ar toreizējo Radio SWH vadītāju Zigmaru Liepiņu. Te nu uzzinām, kālab Gunda savulaik nav piekritusi kļūt par Radio Amadeus vadītāju...

Der piebilst, ka Latvijas Radio Eiropas Raidstaciju savienībā iekļāvās 1993. gadā, bet sadarbība ar citām Eiropas raidstacijām nebija nekas jauns - tā notika jau kopš Latvijas Radio pastāvēšanas pirmajiem gadiem. Arī padomju varas gados Latvijas Radio uzmanības lokā bija ne tikai pašmāju klausītāji. 1959. gadā izveidotā Ārzemju ziņu redakcija rūpējās par svešumā mītošo tautiešu uzrunāšanu un aicināšanu atpakaļ. Pārraides "Latviešiem svešumā" uzdevums bija sniegt informāciju par sasniegumiem dažādās jomās - gan lauksaimniecībā, gan kultūrā.

Kopš 1960. gada Latvijas Radio gatavoja arī īpašus Zviedrijai domātus raidījumus. Vispirms mūzikas noformētāja, bet vēlāk redaktora pienākumi tika uzticēti Zigurdam Elsbergam, kurš šodien labi zināms kā tulks, lielisks instrumentu būves meistars un dzejnieces Vizmas Belševicas dzīvesbiedrs. Viņa atmiņas par šo laiku uzklausījusi Zane Lāce. Elsberga kungs atklāj savu raibo darba mūžu Latvijas Radio - tostarp arī to, ka par sakariem ar ārzemju tautiešiem uzklausījis ne tikai pārmetumus par nepakļaušanos, bet kritis lielā nežēlastībā.

Padomju gados Mūzikas redakcija gatavoja programmas ne tikai Radio vajadzībām: atsevišķi raidījumi tapa tikai un vienīgi Maskavai. Par šo raidījumu veidošanu plašāk stāsta muzikoloģe Olga Pētersone, kura tolaik gatavojusi programmas raidstacijai Majak. Lai gan raidījumu veidošana tikusi stingri kontrolēta un ik raidījumu nācies saskaņot gan ar Latvijas Radio galveno redaktoru, gan Maskavas pusi, sadarbība ar Krieviju viņai palikusi labā atmiņā.

Ināra Jakubone atceras sadarbības sākumu ar Eiroradio. Tolaik viņa bija Gunāra Jākobsona vietniece ar labu angļu valodu... "Pirmsākumi bija vērojami jau 1991. gadā, bet 1992. gadā divatā ar Gitu Lanceri un diviem milzu izmēra koferiem, kas bija pilni ar latviešu mūzikas grāmatām un platēm, devāmies uz Parīzi, lai piedalītos Eiroradio stendā Parīzes mūzikas gadatirgū. Vēl pat nesapratām, kas ir Eiroradio... Šim pasākumam gatavojāmies ļoti sparīgi...

Rezultātā Latvijas mūzikai veltītais plauktiņš bija vismaz 50 reižu lielāks nekā jebkuras citas valsts reprezentācijas plauktiņš, jo citi bija atbraukšuši ar pāris albumiem vai skrejlapiņām...

Mēs bijām atradušas pat sponsorus - "Latvijas kuģniecību". Eiroradio vēl joprojām klīst leģendas par mūsu izgājienu..." Ināra atceras arī citus notikumus saistībā ar starptautisko sadarbību, stāsta par ierakstu un koncertu apmaiņu, satelīta priekšrocībām, sapulcēm. Arī Gunda Vaivode šo stāstu papildina ar savām atmiņām.

Līdz ar vadības nomaiņu Eiropas Raidorganizācijas apvienībā iestājies pārmaiņu laiks. "Man ir sajūta, ka viens cikls ir noslēdzies un tagad sāksies nākamais - iekšupvērstāks. To nosaka arī politiskā situācija pasaulē. Šķiet, ka vairāk sāksim domāt, interesēties un pastāvēt paši par sevi," - tā Gunda.

Eiroradio mūzikas projektu koordinatore Zane Prēdele uzsver: "Eiroradio stāvoklis ir stabils, bet arī es ļoti izjūtu, ka šobrīd tur notiek spējas pārmaiņas, un grūti prognozēt, kā viss pavērsīsies. Šobrīd ir sajūta, ka Eiroradio iestājies nogaidošs brīdis, saprotot, ka vajadzīgs jauns līderis, kurš mūs atkal mudinās un steidzinās uz kopīgiem darbiem, kopīgiem mērķiem.

Lai gan diplomātijas spēja EBU ir ļoti attīstīta - varam vērsties pie jebkura no kolēģiem ar aicinājumus sadarboties, un gūsim lielu atsaucību. Tāda ģimeniskuma izjūta.

Un vispār - tas ir kolosāli: ieslēdz "Klasiku" un esi Parīzē, Milānā, Londonā, Ņujorkā..."

Kopīgi atceroties pārraides, kas reiz skanējušas "Klasikā", neiztrūkstoši nākas atcerēties arī ne tik gaišos brīžus. Viens no dramatiskākajiem mirkļiem "Klasikā" sākās līdz ar vispārējās krīzes situācijas sākšanos visā valstī. Izšķirošs "Klasikas" pastāvēšanai izrādījās 2009. gads. "Bijām ļoti apdraudēti... "Klasikai" draudēja slēgšana," atceras Gunda Vaivode. "Bija lielas diskusijas par to, cik vispār radio kanālus varētu nodrošināt krīzes apstākļos. Bija bezgalīgi garas sapulces, un, no tām iznākot, kolēģi manā sejā uzmanīja katru vaibstu, baidījās pat kaut ko vaicāt. Teju katru dienu bija aktuāls jautājums, vai "Klasika" būs vai nebūs, vai vispār no Latvijas Radio paliks tikai viens - ziņu kanāls."

Aigars Semēvics Latvijas Radio vadījis vienā no viskritiskākajiem brīžiem, kad valstī notika budžeta konsolidācija. Ilgas Augustes vaicāts, vai draudi likvidēt visas Latvijas Radio programammas, no darba atbrīvojot lielāko daļu darbinieku, bijuši reāli, Semēvica kungs atbild apstiprinoši: "Ļoti nopietni un ļoti reāli... Finansējums tika piešķirts uz pusi mazāks. Nevarējām turpināt strādāt tā, kā to bijām darījuši. Bet - darba algas jāmaksā, līgumi noslēgti... (..) Labākais, ko savā valdīšanas laikā izdarīju - nodibināju direktoru padomi un vadības komandu, kurā strādāja ne tikai radošie, bet arī tehniskie ļaudis. Visus jautājumus lēmām kopā.

Neviens neticēja, ka viss būs TIK dramatiski. Man to skaidri un gaiši pateica premjers Ivars Godmanis. Viņš sacīja: "Būs ļoti slikti un būs arī ļoti, ļoti slikti..."

Plāni, kā no šīs situācijas izkļūt, mums bija vairāki. Reālākais plāns bija tas, ko realizēja Dzintris Kolāts. Tas bija mūsu kopīgais lēmums - neslēgt kanālus, lai gan mājieni par to slēgšanu nāca no politiķiem, kuri sprieda: nu, kam mums tas viss vajadzīgs? Pietiek ar 1. programmu. Ideja bija tāda: darbinieku samazinājums - neizbēgams, jāatstāj tikai paši nepieciešamākie. Tas, kas nevienam nebija vajadzīgs, tā bija kultūra, dvēsele. Bet tāda bija valdošā situācija visā valstī. Smags bija jautājums par Latvijas Radio kora atdošanu "Latvijas koncertiem". Tā nebija tikai naudas krīze - tā bija garīguma krīze... Nedod dies', kādu vēl kultūru?! Tā nevienam tobrīd nebija vajadzīga..."

Noslēdzoties Dzintra Kolāta valdīšanas laikam, par ģenerāldirektoru kļuva Jānis Siksnis. Viņa laikā "Klasikai" turpinājās cieša sadarbība ar EBU.

Gunda Vaivode: "Ar mūsu "Klasikas" kolēģu sapratni, ar inteliģences un mākslinieku atbalstu tika panākts, ka pastāvam. Kad budžets tika sazināts par 30 procentiem, daudzus raidījumus veidojām bez atlīdzības, daudzas pārraides neskanēja. Tā "Klasika" izķepurojās..."

Ināra Jakubone: "2009. gads visiem bija smags, bet tas, kas notika "Klasikā", bija kas prātam neaptverams. Šķita, ka Gunda kā visdrosmīgākais, vispašaizliedzīgākais kareivis tā arī visu gadu neizkāpa no ierakumiem. Tas ir apbrīnojami, tā ir laime..."

Pati "Klasikas" direktore ir gandarīta, ka šobrīd "Klasikai" pievēršas pavisam jauni cilvēki, jauna auditorija: "Mūsu raidstacijas klausīšanās ir viena no lielākajām iespējām, kā iegūt dvēseles mieru, jo pasaule šobrīd atrodas trakā paātrinājumā. Otrkārt, "Klasika" sniedz vērtīgu informāciju, jo mūsu kolēģi ir ļoti atdevīgi - fanātiķi, kuri principā nehalturē. (..) Viss radio darbs ir liels process - ir vajadzīga gan pieredze, gan jauni impulsi. Tāpēc esmu priecīga par kolēģiem, kas šeit strādā ilgi un savu pieredzi nodod jaunajiem, no kuriem daudzi paši pauž vēlmi strādāt tieši "Klasikā"."

Bet pārraides noslēgumā - informācija par "Klasikas" 20. jubilejas koncertu. "Juris Karlsons īpaši šim notikumam uzrakstījis Trīskāršo koncertu. Piedalīsies mūsu jaukais sadarbības partneris - LNSO Andra Pogas vadībā, daudz dziedošu solistu un viens spēlējošs solists - Raimonds Pauls. Tā būs jauka svētku programma. Un tad vēl lielais projekts "Zvaigžņu nakts", kas šobrīd top Latvijas Radio studijā - ik janvāra vakaru kāda spoža zvaigzne atskaņos latviešu šūpuļdziesmu," kārdina Gunda.