Šoreiz runājam par profesionālās mūzikas nošķiršanu no mūzikas industrijas.

Kas ir radoša personība un kādi kritēriji tiek piemēroti, lai lemtu, vai personai pienākas valsts atbalsts radoši klusākā periodā? Galu galā - arī par to, vai mums ir divas mūzikas vai viena?

Sarunbiedri: Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs, rakstnieks Haralds Matulis, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/ Latvijas Mūzikas eksports izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke, komponists, Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs Rolands Kronlaks un gleznotāja, Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere.

2018. gada 1. janvārī stājās spēkā Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums, un tiek īstenota valsts budžeta finansēta “Radošo personu atbalsta pasākumu programma” saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda apstiprināto pasākumu programmas nolikumu, un biedrība “Latvijas Radošo savienību padome” iesaistās programmas īstenošanā, veicot šādus uzdevumus:

1) piešķir radošās personas statusu personām, kas nav nevienas radošās profesionālās organizācijas biedri; 

2) ievērojot programmas nolikuma 3.3.1.1. punktu, Latvijas Radošo savienību padome, saņemot personas pieteikumu, izvērtē tā atbilstību augšminētā Likuma 12. panta prasībām.

Pieteikumus “Radošo personu atbalsta pasākumu programmas” ietvaros paredzētajam atbalstam izskata Latvijas Radošo savienību padomes ekspertu komisija un sniedz atzinumu par personas radošās darbības atbilstību Likuma 12. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā noteiktajam:

2) persona rada vai savā izpildījumā interpretē mākslas darbus šā likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajās radošajās jomās, tātad runa ir par profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomā, kā arī par zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās;

3) personas radītie darbi vai izpildījumi vismaz triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publiskoti Autortiesību likuma izpratnē;

4) persona ar savu radošo darbību dod ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā un to apliecina attiecīgā profesionālā radošā organizācija šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Likums neattiecas uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, uz amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi.

Raidījumā sarunājamies par to, kas ir radoša personība un kādi kritēriji tiek lietoti, lai lemtu, vai personai pienākas valsts atbalsts radoši klusākā periodā. Vai kritēriju listē iederas šie nosacījumi: ienākumu gūšana no radošās darbības, atbilstoša izglītība un radošā pienesuma kvalitāte? Kā nošķirt profesionāli no amatiera? Kā definēt profesionālu mūziķi? Vai neakadēmiskā mūzika tuvojas akadēmiskajai mūzikai, kurai jau sekmīgi Latvijā pielīdzinājies džezs? Vai iedomātā statusa ziņā tā jelkad pielīdzināsies tai? Košumam piesaucam dažas diādes. Miķelis Putniņš un Andris Dzenītis. "Židrūns" un “Sinfonietta Rīga". Dons un Evija Vēbere. 

Raidījumā nav atbilžu, tomēr saruna kopumā raisa sajūtu, ka esam tuvāk kompromisam, tātad saprašanās nav tālu, lai cik ilgs nākotnē rēgotos “ceļš uz labāku dzīvi” (Haralds Matulis).