Kad pirms mēneša Lietuvā sākās plaši kultūras nozares protesti pēc galēji labējās partijas "Nemūnas rītausma" pārstāvja Ignota Adomaviča (Ignotas Adomavičius) iecelšanas kultūras ministra amatā, notikumiem līdzi sekojošie pauda izbrīnu, ka Latvijas mediji pievērš tik maz uzmanības kaimiņos notiekošajam.

"Meistars Knehts" savu iespēju robežās vēlas to labot un šajā raidījumā pārrunāt ne vien notikumus Lietuvā, kur kultūras ministrs gan atkāpās vien pēc nedēļas amatā, tomēr Lietuvas kultūras nozare izsludināja mēnesi garu protestu, lai panāktu partijas "Nemūnas rītausma" atteikšanos no Kultūras ministrijas pārvaldības.

Tieši raidījuma ētera dienā, 10. novembrī, Lietuvas prezidents paziņoja, ka kultūras ministra amatam nominēs Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvi Vaidu Aleknavičieni (Vaida Aleknavičienė).

Bet mēs raudzīsim uz Lietuvā notiekošo paraudzīties plašākā kontekstā, mēģinot saprast, kāpēc populistiem tā interesē kultūras nozare un vai centieniem to savažot ir universāls raksturs, vai arī dažādu valstu piemēri tomēr būtu skatāmi katrs par sevi.

Mūsu sarunbiedri:

Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Rūta Muktupāvela
Dramaturģe Rasa Bugavičūte-Pēce
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis
Grāmatu redaktors Vents Zvaigzne

Sākam ar jautājumu, kāpēc mums vajadzētu zināt un saprast, kas notiek Lietuvā. "Maigā atbilde droši vien būtu tāda, ka būtu gudri mācīties no citu kļūdām, nevis pieļaut tās pašiem un tad saprast, ka kaut ko esam paveikuši ne gluži pareizi," saka Rasa Bugavičūte-Pēce, kuras lietuviešu valodas zināšanas un kontakti ļauj nepastarpināti sekot līdzi plašajiem kultūras nozares protestiem kaimiņvalstī. Viņa un tulkotāja Dace Meiere bija vienas no pirmajām, kas par to cēla trauksmi arī Latvijas informatīvajā telpā. Redzot, cik ātri Lietuvas kultūras nozare mobilizējās protestiem, kas sekoja Adomaviča nominācijai (īsā laikā tika savākti vairāk nekā 65 tūkstoši parakstu pret kultūras nozares nonākšanu "Nemūnas rītausmas" pārvaldībā un notika plašas protesta akcijas vairākās Lietuvas pilsētās), Bugavičūte-Pēce saprata: nozares bailes ir lielas.

"Kultūra Lietuvā pašlaik ir labā, pamatīgā plaukumā, arī starptautiskā līmenī. Un, ja nāk pie varas politiskais spēks, kas grib to ietekmēt un diktēt savas prasības, tas ir baisi jebkuram radošam prātam," atzīst dramaturģe.

Ar līdzīgu satraukumu dzimtajā Lietuvā notiekošajam sekojusi arī LKA profesore Rūta Muktupāvela: "Ir liela loma arī personības faktoram, jo šis kultūras ministrs patiešām bija bēdīgi slavens ar savu uzvedību, attieksmi un nespēju formulēt domas. Tas nebija tikai politiski angažēts jautājums." Adomaviča partijai gan tas nav traucējis viņu pēc demisijas iecelt par "Nemūnas rītausmas" vadītāja padomnieku kultūras jautājumos. "Lietuviešu spēja mobilizēties ir diezgan pazīstama arī no dažādām tradicionālās kultūras liecībām, bet es domāju, ka obligāti ir jāseko notikumu attīstībai, jo nozare ir pieteikusi streiku un notiek manifestu lasīšana par to, kas var notikt ar kultūras nozari un diemžēl – arī visas valsts neatkarības pastāvēšanu," saka Muktupāvela.

Vents Zvaigzne gan atzīst, ka pēc Latvijas medijos un sociālajos tīklos atrodamajām skopajām ziņām par Lietuvā notiekošo nevar izdarīt pārliecinošus secinājumus par protestu iemesliem un pamatotību.

"Jutos pārsteigts, ar cik mazu un skopu informāciju pietiek, lai domātu, ka cilvēkiem jau viss ir kļuvis skaidrs. Jo patiesībā tas, ko es atradu, ir tas, ka Lietuvā ir sociāldemokrātiska valdība, kas ir paņēmusi koalīcijā arī vienu izteikti populistisku labējo partiju, kas tagad pretendē uz kultūras ministra vietu.

Un partijas vadītājs ir izcēlies ar skandaloziem izteikumiem, turklāt arī tur valdīja pretrunas," norāda redaktors. 

Bet LĀI direktors Kārlis Bukovskis secina, ka Lietuvā notiekošais ir daļa no plašākas tendences. "Amerikas prezidents ir tas, kurš šo konservatīvo vilni lielā mērā ir papildus iedrošinājis. Un ir diktatori, kuri šo konservatīvismu mēģina piedēvēt arī savai politikai. Putins, protams, ir viens no pirmajiem, kas uzskata, ka tikai Krievijā ir pareizā kultūra," atgādina starptautiskās politikas pētnieks. Taču viņš norāda, ka jautājums nav tik daudz par populismu kā konkrētas politiskās ideoloģijas izpausmi, "jo populisti ir gan liberālajā, gan konservatīvajā pusē. Populisms ir forma, (..) kam ir raksturīgi mēģinājumi noķert visus vēlētājus". Kultūru sadursme, viņaprāt, aizsākās vēl pirms Trampa nākšanas pie varas 2016. gadā, jo liberālās domas apšaubīšana gājusi plašumā jau ilgstoši. "Ne tikai liberālajai domai ir tiesības pastāvēt, bet arī konservatīvajai domai ir tieši tādas pašas tiesības. Bet uz vienādiem noteikumiem," atzīmē Bukovskis. 

Pilnu sarunu klausieties audio ierakstā!