Raidījuma uzmanības centrā šoreiz – Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), un "Meistara Knehta" studijā – finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), VKKF direktors Edgars Vērpe un Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova, kura pašlaik vada Latvijas Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociāciju.

Ierakstos skan arī Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieces Baibas Tjarves, Kuldīgas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītājas Daces Reinkopas un Rēzeknes koncertzāles “GORS” vadītājas Diānas Zirniņas viedoklis.

Pērnā gada pašās beigās valdība apturēja "Latvijas valsts mežu" (LVM) gadiem piekopto ziedojumu politiku, un tas trāpīja arī VKKF budžetam. Fonda plānotais 2023. gada finansējums saruka par 1,2 miljoniem eiro jeb 10%. Tā bija LVM ziedojuma tiesa, kas tradicionāli finansēja fonda programmas reģioniem un daļēji arī - arī Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību.

"Šis ziedojums jau sāka izskatīties pēc tādas valdības dotācijas, lai gan ziedojums parasti ir vienreizējs akts. Tāpēc mums ir jāskatās, kā no valsts budžeta finansēt šos jautājumus, nevis uzlikt valsts kapitālsabiedrībām vēl pienākumus," valdības lēmumu raidījumā skaidro Ašeradens.

"Valsts tagad ir sistēmiski nokārtojusi līdzšinējo finansēšanas modeli, pārceļot to no ziedojumiem uz valsts budžetu."

Proti, janvārī valdība nolēmusi grozīt VKKF likumu, lai beidzot pilnībā atgrieztos pie savulaik jau eksistējušās, bet 2003.gadā nogrieztās sistēmas, ka fonds tiek finansēts 3% apmērā no plānotajiem akcīzes nodokļu ieņēmumiem par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, gan arī no plānotajiem izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem. Tas gan stāsies spēkā tikai nākamgad, bet jau šajā gadā likme būs 2,5% un tātad – VKKF budžets par 1,37 miljoniem lielāks. Ja Saeima grozījumus atbalstīs, tad tās būs labas ziņas Kultūrkapitāla fondam. Bet konkursu reģionu atbalstam varēs izsludināt ne agrāk kā pēc valsts budžeta pieņemšanas pavasarī.

"Ja budžetā nauda būs, tad, protams, varēsim izsludināt," apliecina VKKF direktors un atgādina, ka VKKF  budžets ir būvēts vienam gadam ar triju gadu perspektīvu, bet kultūras jomā daudz kas jāplāno ilgtermiņā, un ar šādu budžeta būvēšanu nav gana.

Protams, nav nekādu garantiju, ka VKKF likums atkal netiks grozīts, kad būs cita valdība, bet vismaz pagaidām situācija ir daudzsološa. Taču finanšu ministrs raidījumā atklāj, ka viens no Saeimas valdošās koalīcijas pārstāvjiem izteicis vēlmi uzzināt, kā vispār šāds fonds darbojas.

"Neatkarība no politiķu lēmumiem un tā, vai viņiem patīk vai nepatīk kultūra un kāda kultūra viņiem patīk – šis ir tas būtiskais rokas stiepiena attāluma princips, kas ir ne tikai Latvijas un Igaunijas kultūrkapitāla fonda, bet daudzu kultūras fondu finansēšanas mehānisma pamatā, lai mēs izvairītos no situācijas, kur politiķi lemj par kultūras saturu," atzīmē producente Maija Pavlova.

Lai gan arī viņu iepriecina, ka VKKF atvēlētais finansējums pieaugs, tomēr pie LVM ziedojumu vietā piešķirtās budžeta naudas kultūras ļaudis varēs tikt, ticamākais, tikai gada otrajā pusē. "Skaidrs, ka kultūras darbinieki ir ļoti entuziastiski un vienmēr atradīs iespēju kultūru uzturēt. Bet, ja mēs runājam par cilvēku atalgojumu un spēju vispār kaut ko plānot un paredzēt, man sāp, ka kultūras nozarē vienmēr ir attieksme – tā taču ir jūsu sirdslieta!" teic Pavlova. Viņa novērojusi arvien lielāku cilvēku izdegšanu kultūras nevalstiskajā sektorā, kuriem galvenais finansējuma avots ir VKKF. Tikmēr kaimiņvalstī Igaunijā kultūrkapitāla fonds pērn programmās un radošajam procesam 2022. gadā tika atvēlēti par 4 miljoniem eiro vairāk nekā Latvijā.

Pērn pirms vēlēšanām kultūrpolitikas diskusijās Latvijas Radio 3 ēterā Arvils Ašeradens pauda viedokli, ka būtu jāpilnveido VKKF atskaitīšanās par savu darbu un ka VKKF nevajadzētu finansēt infrastruktūru, bet gan kultūras procesu. Šodien jau kā finanšu ministrs Ašeradens saka, ka domas nav mainījis, taču saistībā ar VKKF finansējuma maiņu nekādi noteikumi attiecībā uz fonda darbību un tās izvērtēšanu nav nākuši klāt.

Raidījumā – arī diskusijas par to, cik labi finansēta Latvijā ir kultūra un vai būtu jāmaina resursu sadalījums nozares iekšienē; cik objektīvi vispār var būt lēmumi kultūras finansējuma konkursos; kā vairot kultūras patēriņu un apmeklētāju skaitu, kā arī – kādēļ finanšu ministrs neplāno atgriezties pie agrākās kārtības, kad privātuzņēmējiem bija finansiāli izdevīgāk ziedot kultūrai nekā pašlaik.

Pilnu raidījuma ierakstu klausieties audio formātā!