"Uzaugot Amerikā, vienmēr par Latviju domāju tā: kas gan ir šī mistiskā valsts, kāpēc tā ir okupēta, kāpēc tajā ir komunisti un kāpēc šie sliktie cilvēki dara pāri latviešiem?! Kad būšu lielāks, paņemšu armiju, aizbraukšu uz Latviju un to atbrīvošu! Tā es patiešām domāju, kad biju mazs bērns. Šo jautājumu man uzdod bieži: kā tas var būt, ka tu dzīvo ārzemēs un tevī ir mīlestība pret Latviju? Man tas liekas pilnīgi pats par sevi saprotams! Arī pats vārds "mīlēt" ir darbības vārds, un man liekas, ka visaugstākais šī vārda apliecinājums ir būt patriotam, kas arī taču darbības vārds: mīlēt savu valsti un iesaistīties tās aizsardzībā," raidījumā "Mana mūzika" ar stingru un sirsnīgu pārliecību uzsver uzņēmējs, alpīnists, profesors, vieslektors vairākās augstskolās Latvijā un ārvalstīs, polārpētnieks, publikāciju un grāmatu autors un arī zemessargs JURIS ULMANIS. Pirms dažām dienām viņš saņēmis paaugstinājumu un nu viņu varam apsveikt kā zemessardzes kapteini!

Inta Zēgnere: Tu esi saistīts ar tik daudzām darbības jomām, un kaut kādā mērā tās atspoguļojas arī tavā mūzikas izvēlē. Bet kādas īsti ir tavas attiecības ar mūziku? Esi dzimis un uzaudzis Amerikā: cik lielā mērā šīs valsts vide ietekmējusi tavu skaņu pasauli?

Juris Ulmanis: Mūzika ir liela manas dzīves sastāvdaļa, un Amerika noteikti ir ietekmējusi to, ka man ļoti patīk mūzika. Starp citu, kad tu man palūdzi izvēlēties dziesmas šim raidījumam, kā vienmēr, bija ļoti, ļoti grūti… Man vienmēr mājās skanējis radio, kad biju jauns, bija daudz skaņuplašu, tagad ir daudz kasešu, kompaktdisku, Youtube visu laiku klausos mūziku. Protams, uzaugu ar Bītliem – tā ir mana mīļākā grupa. Kopumā sešdesmitie, septiņdesmitie gadi, kad bija tā saucamais britu mūzikas vilnis: bija tādas grupas kā "Led Zeppelin", Emerson, Lake & Palmer, Pink Floyd – tā ir mana laikmeta mūzika, un zinu, ka arī daudziem latviešiem tā patīk.

Tad es uzreiz saprotu tavu pirmo izvēli: tā ir dziesma "Kad dambis tiks pārrauts". Tu jau minēji "Led Zeppelin"…

When the Levee Breaks ir sena blūza dziesma, zināma jau no 20. gadiem, ko "Led Zeppelin" paņēma un uztaisīja populāru. Taču versija, ko klausāmies mēs, ir jauna – tur ir tikai viens "Led Zeppelin" dalībnieks, taču pārējie ir no visas pasaules, sākot no norvēģietes, turpinot ar indiāņiem, afroamerikāņiem.

Bet šai dziesmai ir arī kāda dziļāka jēga, ņemot arī vērā kontekstu, kādā šobrīd dzīvojam. Kaut vai Islandi un vulkānu. Noskatījos arī video, ko tu atsūtīji. Patiešām, visa pasaule vienojas šajā dziesmā!

Vulkāns ir viena lieta, bet kari, kas tagad notiek... Mans fokuss ir arī uz Ukrainas karu. Un es arī domāju par mūsu pašu valsti – ja tas dambis pārsprāgs, nebūs labi. Mums ir jāgatavojas. Manuprāt, mēs vēl neesam īsti tik gatavi, cik gataviem mums vajadzētu būt šeit, Latvijā...

Tu mini šos brīdinošos, simboliskos vārdus – ja dambis pārsprāgs, nebūs labi. Tomēr tas ir pārsteidzoši: tu esi dzimis Amerikā. Protams, tev ir latviešu saknes, esi apmeklējis latviešu skolu, tradīcijas – to visu tu esi apguvis. Tomēr šī īpašā mīlestība, kas atspoguļojas ne tikai tajā, ka esi šeit atradis savas mājas, bet arī tas, ka tev ļoti svarīgi šīs mājas ir aizstāvēt. Kaut vai kalpojot zemessardzē.

Varu runāt par sevi… Uzaugu Amerikā, un vienmēr par Latviju domāju tā: kas ir šī mistiskā valsts, kāpēc tā ir okupēta, kāpēc tajā ir komunisti un kāpēc šie sliktie cilvēki dara pāri latviešiem?!

Kad būšu lielāks, paņemšu armiju, aizbraukšu uz Latviju un to atbrīvošu! Tā es patiešām domāju, kad biju mazs bērns.

Šo jautājumu man uzdod bieži: kā tas var būt, ka tu dzīvo ārzemēs un tevī ir mīlestība pret Latviju? Man tas liekas pilnīgi pats par sevi saprotams! Arī pats vārds "mīlēt" ir darbības vārds, un man liekas, ka visaugstākais šī vārda apliecinājums ir būt patriotam, kas arī taču darbības vārds: mīlēt savu valsti un iesaistīties tās aizsardzībā. Jā, esmu zemessargs un man blakus ir vēl 10 000 līdzīgi domājošie, kas ir zemessargi, un vēl ir profesionālie karavīri: mēs visi domājam un strādājam pie tā, lai aizstāvētu mūsu mīļo Latviju.

Starp citu, vai arī mūsu zemessardzei ir sava mūzika, savi vadošie skaņdarbi?

Mums pat ir pašiem savs orķestris! (smejas) Kad saņēmu savu pakāpi – un man tas ir vislielākais gods – uzvilkt formu un būt Zemessardzē –, ceremonijā piedalījās arī Zemessardzes orķestris un ļoti skaisti spēlēja – kā vienmēr! Tas brauc pa visu pasauli, arī uz Ameriku un Kanādu, komponē dziesmas: mūziķi spēlē gan vecās strēlnieku dziesmas, gan [Zigmara Liepiņa] mūziku no rokoperas "Lāčplēsis" – ļoti, ļoti skaisti.

Un kā ar jums pašiem, zemessargiem? Ir taču dažādas situācijas: tad jums ir nodarbības naktī mežā, tad jūs pārvarat šķēršļus… Cik lielā mērā tur klātesoša ir mūzika? Brīžos, kad aiz jums nav orķestra.

Kad esam apmācībās, sēžam ierakumos, kā tu to noraksturoji, tāpat mēs šobrīd dienam pie Krievijas un Baltkrievijas robežas – tur nav mūzikas, jo jākoncentrējas uzdevumam. Bet atpūtas brīžos, protams, kādu dziesmu uzdziedam – kādu  tautasdziesmu.

Vairāk – ierakstā.