"To laiks rādīs – kas paliks, kas izdzīvos: kuru mūziku mēs spēlēsim, un kuru – klausīsimies. Bieži vien jaunie mūziķi domā par sevi – un tas ir tikai normāli: kā viņi nospēlēs, kā viņi to parādīs. Atceros – jaunībā daudz spēlējām moderno mūziku, braukājām pa Latviju un to misiju pildījām, bet... vienā brīdī gribas, lai tā koncertzāle ir arī pilna!" prāto februāra jubilārs – saksofonists, Rīgas Saksofonu kvarteta kādreizējais dalībnieks, bet šobrīd – Ventspils bigbenda vadītājs un Ventspils Mūzikas vidusskolas pedagogs Renārs Lācis.

Raidījumā "Mana mūzika" skan Renāra izvēlētā mūzika, kam līdzās atmiņu mirkļi un pieredzē iegūtas pārdomas.

Liene Jakovļeva: Mēs tiekamies tev nozīmīgā laikā. Raidījums "Klasikā" skanēs tad, kad tava 50. dzimšanas diena būs jau pagājusi, un līdz ar to - arī grandiozais jubilejas koncerts. Raidījumam "Mana mūzika" tevis atlasītā skaņu palete kaut kādā ziņā ir tāds kā atskats uz taviem nu jau piecdesmit. Vai, izvēloties mūziku, tu drusciņ padomāji par to, kas tu esi bijis, kas tu esi un kas tu varbūt gribētu būt?

Renārs Lācis: Principā es klausos ļoti daudz un dažādu mūziku, tas varētu būt atsevišķs raidījumu cikls... Tad nu iedomājos par to, kas mani ir veidojis kā mūziķi un arī kā cilvēku; kas man bijis nozīmīgs kopš bērnības. Tādā hronoloģiskā secībā tad arī saliku šos ierakstus, lai parādītu, kā tas ir bijis.

Diezgan daudz tu biji salicis, un no kaut kā mums pat nākas atteikties raidījuma ierobežotās hronometrāžas dēļ. Taču varbūt mēs vienkārši varam parunāt par "Boney M" vai ABBA, kas manā skolas laikā, piemēram, bija tāda skolas ballīšu mūzika. Vai arī tev ir šādas asociācijas, klausoties šo mūziku?

Pirmās muzikālās asociācijas ar ierakstiem man ir tieši no tēta. Atceros - reiz braucam pie viņa drauga uz Enguri un ierakstījām lentēs tieši šīs divas grupas - ABBA un Boney M. Tās lentes ļoti aktīvi klausījos un ļoti labi zinu šo mūziku, kas mani arī ir iespaidojusi.

Tas ir vēl no tālajiem Tukuma laikiem?

Jā, tas ir no tālajiem Tukuma laikiem... No bērnudārza laikiem, kad man bija jāiet uz mūzikas skolu, bet bērnudārzā jāspēlē dažādi instrumenti bērnudārza rīkotajos vakaros. Kaut arī man to īpaši negribējās darīt, bija jāspēlē. Atceros, bija tāds maziņš ksilofoniņš: es jau zināju notis, un man tas likās tā dikti nevīrišķīgi - tāds maziņš, maziņš instrumentiņš, uz kura bija "jāizsit" kaut kāda dziesmiņa. 

Saksofons ir vīrišķīgs instruments?

Grūti pateikt. Man vienmēr ir patikusi saksofona skaņa - tā mani ir uzrunājusi. Bet vai vīrišķīgs instruments? Droši vien atkarīgs no tā spēlētāja.

Tu esi muzicējis visdažādākajos sastāvos, un droši vien arī spēlētās mūzikas noskaņu gradācijas bijušas visdažādākās.

Mūzikas skolā daudz spēlējām akadēmisko mūziku, un tas ir ļoti labi! Man Tukumā bija kolosāls skolotājs - Uldis Folkbergs, kurš šobrīd vēl joprojām aktīvi darbojas Engurē. Tas ir fenomenāli - viņš uztaisījis Engurē pat veselu klasi no klarnetēm un saksofoniem, kas ir neiedomājami! Manuprāt, ļoti svarīgi īpaši sākumposmā ir spēlēt tieši akadēmisko mūziku. Es to savulaik spēlēju ļoti daudz, braukāju pa konkursiem un biju tikuši līdz Latvijas augstākajam punktam. Tā pieredze ir neatsverama. Tas ir ļoti svarīgi, lai viss sākumposms iet tieši akadēmiskajā zīmē.

Vairāk – audioierakstā.

Renāra Lāča mūzikas izvēle:

Charlie Parker an his Orchestra – My little suedes shoes   
 
Yuru Chugunov – Suite of Dispositions / Commotion – Presentiment | Alexander Oseichuk, Daniil Kramer
 
Alesandro Skarlati – Ārija no kantātes Su le sponde del Tebro | Wynton Marsalis, Kathleen Battle,  Orchestra of St. Luke's, John Nelson
 
Withney Houston – Didn`t We Almost Have It All
 
Phil Collins – One More Night
 
Sergejs Rahmaņinovs – 2. daļa no Otrā klavierkoncerta | Kristians Cimmermans, Bostonas Simfoniskais orķestris, diriģents Seidži Ozava 

Kīts Džerets – My Song | Jans Garbareks, Kīts Džerets, Palle Danielsons, Jons Kristensens

Chet Baker – My Funny Valentine  

Johans Sebastians Bahs – Ārija no Trešās orķestra svītas | Till Brönner

Nils Landgren`s Funk Unit – Thank You For The Music

Petros Klampanis – When I Know the Answer | Petros Klampanis, Ziv Ravitz, Kristjan Randalu