Ar meteorologu, LTV laika ziņu redaktoru Tomu Brici sarunājas Inta Zēgnere

 Raidījumā skan:

Juris Karlsons "Miglainā rītā" - Agnese Egliņa 
Stings  August winds  
A. Vivaldi "Gadalaiki. Pavasaris" - Naidžels Kenedijs un Angļu kamerorķestris,
Figaro kavatīne no Dž. Rosīni operas "Seviljas bārdzinis" - Saimons Kīnlīsaids, Minhenes Radio orķestris un diriģents Ulfs Širmers,  
Julo Vinters "Dziesma par Ziemeļu zemi" - apvienotais koris un diriģente Heli Jurgensone Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmusvētku noslēguma koncertā Mežaparka estrādē, 2015 
Muse Survival (Londona olimpisko spēļu himna)

Vai meteoroloģijai un mūzikai ir kopīgi saskares punkti?

Hmm. Neesmu par to domājis. Tie saskares punkti drīzāk ir cilvēku pašu radīti.

Ir ļoti daudz mūzikas, kas radīta, iedvesmojoties no meteoroloģiskiem apstākļiem, dabas norisēm, jo daudzi laikapstākļu procesi ir ļoti spilgti un cilvēkus saviļņo, rodas daudz emociju, arī bailes un bažas, kad tuvojas liels, drūms negaiss.

Ar to man sanāk saskarties diezgan bieži, ka cilvēki, ziņojot man par kādām dabas parādībām, saka - kaut ko tādu es redzu pirmo reizi. Man kā meteorologam gan ir diezgan liela pārliecība, ka šis cilvēks, visticamāk, kaut ko tādu ir jau redzējis, bet tās emocijas, kas no jauna rodas, ieraugot dabas spēku, ir ļoti spēcīgas. Es domāju, ka saskares punkti starp mūziku un meteoroloģiju rodas cilvēkā.

Reiz mūsu raidījumā “Vai zini?” stāstīji, ka 60. gados esot bijusi tāda viesuļvētra, kas pacēlusi gaisā traktoru.

Jā, tādas ir bijušas arī nesen. Traktori nav celti gaisā, jo droši vien nav bijuši pa ceļam vētrai, bet gaisā celts ir ļoti daudz kas arī pēdējo gadu vētrās.

Vai izvēlies mūziku atbilstoši laikapstākļiem? Piemēram, ir ļoti drūms laiks, un tu saproti, ka mūzika var palīdzēt uzlabot garastāvokli.

 Jā un nē, jo pēdējā laikā klausos arvien mazāk mūzikas. Nezinu, kādēļ tā.

Man šķiet, ka cilvēki jaunībā klausās vairāk mūzikas, jo ir vairāk emociju, dzīve ir dinamiskāka, un uz vecumu mēs kļūstam rutinētāki.

Es neklausos pārāk daudz mūzikas, turklāt manā mūzikas ēdienkartē lielākoties ir popmūzika, un es iztieku gandrīz tikai ar to, ko spēlē radiostacijas, līdz ar to es neteiktu, ka mani tas ļoti iespaido.

Tava izvēle ir Jura Karlsona “Miglainā rītā”, ko spēlē Agnese Egliņa. Tev ļoti patīk migla?

Jā, arī.

Man ļoti patīk visas dabas parādības, jo mums Latvijā ir šī lieliskā bagātība, ka mums ir visi četri gadalaiki, kurus katru no jauna varam izbaudīt.

Miglas rīti ir rudens etalons. Tā migla atšķiras no vasaras vai jebkādas citas miglas - mēs ar visām maņām jūtam, ka tā ir rudens migla. Migla ir viena no dabas parādībām, kas latviešu mūzikā daudz parādās, un šis ir viens no skaņdarbiem, kas to ļoti labi raksturo. To klausoties ir pilnīgi skaidrs, par ko ir runa.