Artūrs Mednis ir jauno mediju un digitālā mārketinga speciālists, dīdžejs un arī viens no populārākajiem emuāru un sociālo tīklu lietotājiem Latvijā.

Viņš arī pasniedz sociālo mediju komunikāciju Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, vada sociālo mediju aģentūru Inspired Digital un uzstājas visdažādākajos semināros. Vēl nesen bijis arī dīdžejs Latvijas mājā Sočos. Uz sarunu ne tikai par mīļāko mūziku Artūru aicinājusi Inga Vasiļjeva.

Artūrs smej, ka līdz šim viesojies gandrīz visās Latvijas radiostacijās, bet šī intervija esot debija „Klasikā".

„Lai kā man patīk atsevišķi klasikās mūzikas skaņdarbi, šāda veida mūzika manā dzīvē līdz šim lielu lomu nav spēlējusi. Precīzāk sakot - mēs vēl neesam spēcīgi satikušies," atzīstas Artūrs, kurš ceļu uz sev tīkamo mūziku atradis dažādi – citreiz tā bijusi mīla no pirmā acu uzmetiena, citkārt patikšana nākusi pakāpeniski.

Mūzikas mīlestību Artūrs mantojis no savas izteikti muzikālās ģimenes, kur vēl joprojām neviena sanākšana neiztiek bez kopīgas dziedāšanas un muzicēšanas. „Tēvs to saikni ar mūziku ielicis no pašiem pamatiem. Katrā ziņā, mana bērnība bija jautra un muzikāla." Pats Artūrs apguvis ģitāras spēli un sitaminstrumentus, taču mūzikas skolā nav mācījies ne dienu.

Artūra Medņa īpašajā mūzikas sarakstā rindojas gan Prodigy, gan Džeimss Brauns, ar kura mūzikas starpniecību Artūrs iemīlējis funk mūziku. Arī Maikls Džeksons un latviešu alternatīvās mūzikas grupa Franco Franco, kurā Artūrs saskata krietnu potenciālu. 

Sarunā Artūrs arī dalās pārdomās par mūziķu atbildību, prezentējot sevi medijos. „80. gadi Latvijā bija interesants laiks, kad mūzika būtībā bija vienīgais medijs, jo ar dziesmām, dziesmu vārdiem un pašu mūziku tika paustas tautai būtiskas atziņas. Mūzika ir ļoti spēcīgs medijs. Tribīne, no kuras vēstījumu var nodot īpaši spēcīgi."

Vienlaikus viņš prāto: „Esmu sevi pieķēris, ka ne vienmēr ieklausos tekstā, izņemot gadījumus, ja tas ir izteikti konceptuāls. Man primārā ir tieši dziesmas uzbūve kopumā, skanējuma veselums."

Artūrs neslēpj, ka dīdžeja ikdiena neparedz tikai sirdij tuvas mūzikas atskaņošanu, taču šo problēmu viņš uzlūko veselīgi: „Uztveru to kā darbu, kurā gandarījumu sniedz pasākumu apmeklētāju un dejotāju prieks."