Sēnes, makšķere un aizmirstās notis. Vijolniekam Sandim Šteinbergam - 50

"Pirms pāris dienām sapņoju, ka spēlēju Brāmsa Vijoļkoncertu. Aizspēlēju to līdz kadencei un pēkšņi aizmirstu tekstu – nevaru vairs neko atcerēties. Un tad sāku runāties ar publiku: neatzīstos, ka esmu aizmirsis nošu tekstu, bet saku, ka vienkārši kaut ko ļoti gribu viņiem pateikt," nesen nosapņoto LR3 raidījumā "Mana mūzika" atstāsta Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra I vijoļu grupas koncertmeistars, kādreizējais orķestra "Kremerata Baltica" koncertmeistars vairāk nekā 15 gadu garumā, divkārtējais  Lielās mūzikas balvas laureāts un nu jau gandrīz leģendārā klavieru kvarteta "RIX" mūziķis Sandis Šteinbergs.

Gan "Kremeratai", gan klavieru kvartetam "RIX" šogad jubileja, un 22. aprīlī jubileja ir pašam Sandim Šteinbergam – piecdesmit.

Līdzi ņēmis sev tuvākās mūzikas izlasi, intervijā "Klasikai" viņš stāsta gan par sev tuviem mūziķiem un eksotiskiem koncertbraucieniem, gan aizmirstām notīm un dzimto Rojas pusi, kur atpūšas, mūziku neklausoties, bet labprāt sēņojot. 

Ieva Zeidmane: Vai var teikt, ka bez piecpadsmit ar pusi gadiem orķestrī "Kremerata Baltica" tu būtu cits mūziķis?

Sandis Šteinbergs: Tas ir labs jautājums… Jā,

šādu laiku pavadot kamerorķestrī "Kremerata Baltica", es daudz ko ieguvu – daudz ko iemācījos, varbūt arī daudz ko pārņēmu savā ikdienas dzīvē, pieredzē. Tā ka – ja es tur nebūtu bijis, domāju, ka noteikti būtu savādāks mūziķis.

Jau desmit gadus tur vairs nespēlēju, bet domāju, ka tas noteikti bija liels ieguvums manā dzīvē.

Gidonu Krēmeru uztver kā savu skolotāju?

Protams.

Esi kādreiz arī analizējis un prātojis, kas Gidona Krēmera spēlē ir tās īpašības vai nianses, kas tevi uzrunā?

Pirmkārt jau Gidona interpretācijas ir ļoti pārdomātas. Domāju, ka viņš ir tāds mūziķis, kurš vienmēr nāks ar savu vēstījumu, ar savu individuālo spēli, kādu varbūt mēs ne īpaši labi pazīstam. Bet vispār – kā kurā skaņdarbā. Ir arī skaņdarbi, kuros viņš varbūt nemaz tik milzīgu iedziļināšanos neieliek, bet viņam vienkārši tas kaut kā sanāk. Bet zinu jau Gidona piegājienu jaunu skaņdarbu apgūšanā – tas ir ļoti liels, ilgs process.

Toreiz, spēlējot orķestrī, reizēm likās – ir taču jau gana labi noslīpēts, izdarīts un koncertos jau nospēlēts, bet Gidons bija tas cilvēks, kurš vienmēr lika mums [pie bijušā] atgriezties it kā no jauna, ar jaunām izjūtām, un vienmēr iedeva tam kādu svaigumu – jebkurā skaņdarbā, jebkurā opusā.

Tādā ziņā viņa radošā doma un ideja nebeidz dzīvot. Man liekas – varbūt vienīgi tad, kad Gidons guļ – tad varbūt viņš par to nedomā, lai gan esmu pārliecināts, ka viņš visu laiku domā par to, kā padarīt kādu skaņdarbu interesantāku, pievilcīgāku. Ne velti ir vesela plejāde dažādu komponistu, tostarp jauno autoru, kurus viņš parādījis sabiedrībai kā nevienam nezināmus, bet tagad jau viņi ir slaveni. Tādi ir arī daži no latviešu komponistiem. Domāju, ka viņš ir kā vēstnesis arī jaunajiem komponistiem.

Sarunu pilnā apjomā lasiet portālā lsm.lv!

Sanda Šteinberga mūzikas izvēle:

J. S. Bahs - 3. partita vijolei solo - Prelūdija (Gidons Krēmers)
J. Brāmss - Koncerts vijolei ar orķestri Remažorā op.77 - Fināls (Vijolnieks Tomass Cētmairs, Klīvlendas orķestris un diriģents Kristofs fon Dohnāņi)
E. V. Korngolds - Četrdaļīga svīta vijolei un klavierēm "Liela brēka maza vilna" - 2. daļa (Vijolnieks Sandis Šteinbergs, pianists Jānis Maļeckis)
Ingars Ģirnis - Stīgu trio (Vijolnieks Sandis Šteinbergs, altists Ingars Ģirnis, čellists Pēteris Čirkšis)
P. Vasks - "Vasaras dejas" - 6. daļa (Vijolnieks Sandis Šteinbergs, vijolnieks Vadims Gluzmans)
S.Taņejevs - Klavieru kvartets - 2.daļa (Rix klavieru kvartets)
Chick Corea - Spain (Chick Corea Akoustik Band)
V.Monti - Čardašs (Vijolnieks Didjē Lokvuds un ģitārists Thibault Cauvin)
A. Hermanis - Komunālais blūzs (ģitārists Aivars Hermanis, Raimonds Macats (mutes harmonikas), Kaspars Kurdeko (sitaminstrumenti))
Ērvings Berlins - The Best Thing for You (dziedātāja Daiena Krola (Diana Krall)
M. Musorgskis - "Izstādes  gleznas" - "Varoņu vārti Kijivā" (LNSO un diriģente Anu Tali)