Tiekamies ar saksofonistu, aranžētāju un pedagogu Artūru Sebri. "Vasarās esmu saksofonists, bet no septembra līdz maijam – skolotājs," viņš smejas. Lūgts raksturot mūziku, kādu viņš klausās, Artūrs saka:

"Cilvēki droši vien domā – ja jau spēlēju džeza mūziku, tad klausos tikai džezu, bet, dzirdot mūziku šajā raidījumā, viņi sapratīs, ka lielākā daļa mūzikas, kas ir mana mūzika, nemaz patiesībā nav džezs.

Bērnībā daudz klausījos latviešu estrādes mūziku, ko vecāki lika, džezs nāca manos padsmitnieka gados. Tā ka tie mūzikas stili transformējas. Tad, kad iepazinos ar savu sievu, viņa mani atkal ieveda posmā, kas ir, piemēram, Fils Kolinss, Ēriks Kleptons. Man bija ārprātīgi grūti salikt šo sarakstu, es to vairākas reizes mainīju. Tas ir kaut kas no liela mazumiņa, ko ikdienā klausos."

Par savu latviešu komponistu numur viens Artūrs Sebris sauc Uldi Stabulnieku. 

"Ar viņu ir interesanti. Ir sajūta, ka tikai viņš pats var dziedāt savas dziesmas. Ja tās dzied kāds cits, tās kaut kā vairs neizklausās tā.

Pēc balss viņš varbūt nav tas izcilākais, bet viņam šī mūzika tā piestāv! Viņš sev to arī ir rakstījis. Starp citu Uldis Stabulnieks ir ne tikai estrādes mūzikas izpildītājs un komponists, bet arī lielisks džezists.

Mēs zinām, ka viņš neskaitāmus gadus nostrādāja, tā saucamajā, radio bigbendā, estrādes un vieglās mūzikas orķestrī."