Vācu valodas un literatūras profesora, filozofijas doktora un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēža Valtera Nollendorfa mājās "Klasika" skan visu dienu, izņemot pašas rīta stundas.

Bet mūzika viņa dzīvē ienākusi, pateicoties leģendārajam matemātikas skolotājam Jānim Mencim, kurš bijis Nollendorfa kunga klases audzinātājs. "Viņš bija liels tautasdziesmu dziedātājs. Kad devāmies klases izbraukumā, soļojām un dziedājām. Mana mīlestība pret tautasdziesmu sākās tieši tur. Vislabāk jau dziedāt pulciņā, citam citu papildinot." Ar savu skolotāju Valters Nollendorfs saticies pēc 44 gadiem - nejauši uzzinot, ka Jānis Mencis ir komponistes Selgas Mences tētis...

Tikām Valtera Nollendorfa zīmēšanas skolotājs Grēvenes ģimnāzijā bijis pats Jānis Jaunudrabiņš! "Pirmo reizi viņš man ielika trijnieku... Kad mamma viņu sāka par to strostēt, trešajā klasē jau dabūju piecinieku, kaut labāk nezīmēju... Viņš bija vienkāršs, nepretenciozs, ar ļoti labu humora izjūtu."

Par savu iemīļotāko mūzikas žanru Nollendorfa kungs sauc simfonisko mūziku, un iepazīšanās ar to sākusies ar Leopolda Stokovska diriģēto Bēthovena Septīto simfoniju. "Tas bija pirmais simfoniskās mūzikas koncerts, kuru savā dzīvē apmeklēju. Bijām tikko ieceļojuši Amerikā, Teksasā.

Leopolds Stokovskis diriģēja ar savām fascinējošajām rokām. Un tad nāca Bēthovena Septītā. Tā mani tā pārņēma...

Sevišķi lēnā - vidējā daļa. Un pieradināja pie sajūtas, ka simfoniskajā mūzikā ir tādas lietas, kas vibrē manī..."

Profesors ir pārliecināts: "Nekad nav par vēlu iepazīt klasisko mūziku! Arī es nebiju gājis nekādā mūzikas skolā - kāda nu muzikālā izglītība bēgļu gaitās. Bet klavierstundas gan apmeklēju." Profesors arī stāsta, ka savulaik īpaši daudz esot spēlējis tieši valšus (kamēr citi dejojuši), toties pašam labāk iznākot tango solis.

Pārlūkojot raidījumam "Mana mūzika" izvēlēto sarakstu, īpaši daudz tajās sastopamas dažādas lēnās daļas. Vai tas nozīmē, ka profesors pēc dabas un pārliecības ir liriķis un romantiķis? "Absolūti," smejas profesors. "Absolūti, jā!

Astrīde Ivaska, lasot manus pēdējos dzejoļu kopojumus, nosauca mani par pēdējo latviešu romantiķi. To pieņēmu kā komplimentu. Domāju, ka romantika paliks daļa no mūsu kultūras un mūzikas dzīves, un nesaskatu tajā nekā slikta.

Mūzika jau prasās pēc romantikas... Ja mūzika atskan tevī un tu atskani mūzikā, ir tāda harmonija, ko var saukt par mieru."

Īss Valtera Nollendorfa dzīvesstāsts. 1950. gadā kopā ar ģimeni devās uz ASV, apmezdamies Teksasā, taču drīz visi pārcēlušies uz Linkolnu. Nebraskā Nollendorfa kungs ieguvis bakalaura un maģistra grādu, vēlāk Mičiganas universitātē - doktora grādu. Strādājis Viskonsīnā. Pēc došanās pelnītā atpūtā nu jau 20 gadus profesors mīt Latvijā.

Valtera Nollendorfa mūzikas izvēle:

L. van Bēthovens - Septītās simfonijas 2. daļa (Leopolds Stokovskis, BBC simfoniskais orķestris)
P. Čaikovskis - Pirmā klavierkoncerta lēnā daļa Andantino semplice (Jefims Bronfmans, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Mariss Jansons)
J. Brāmss - Ceturtās simfonijas 2. daļa (Amsterdamas karaliskais Concertgebow orķestris, Herberts Blomšteds)
F. Diliuss - Svītas "Florida" 1. daļa "Ausma" (Londonas Karaliskais filharmoniskais orķestris, Tomass Bīčems)
A. Dvoržāks - Devītās simfonijas 2. daļa Largo (Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Andris Nelsons
P. Vasks - simfonija stīgu orķestrim "Balsis", 1. daļa "Klusuma balsis" (Ostrobotnijas kamerorķestris, Juha Kangass)