Sarunā ar vokālās grupas "Putni" un jaunās mūzikas festivāla "Arēna" vadītāju Antru Dreģi iepazīstam pāris putnu dziesmu un divas no vokālas grupas "Putni" programmām, kas veltītas latviešu un šveiciešu buramdziesmām, kā arī Bingenes Hildegardei.

Pieskaramies laikmetīgajai mūzikai un džezam, Johana Sebastiāna Baha mūzikas fenomenam un indiešu rāgai, ko Rīgā savulaik atskaņojis Ravi Šankars un viņa ansamblis, bet sarunu noslēdzam ar Gorana Bregoviča mūziku un viņa orķestri.

***

Inga Žilinska: Pavisam drīz būs tava dzimšanas diena, un arī tevis vadītais festivāls "Arēna" šajā gadā svinēja diezgan nopietnu jubileju – divdesmit gadus. Tādēļ arī tevi aicinājām šajā reizē uz raidījumu "Mana mūzika" un šajā stundā mūzikas izvēle būs tavā rīcībā. Vai mūzika ir tavs sirdsdraugs jau no senām dienām?

Antra Dreģe: Mūzika kā sirdsdraugs...

Man ir ļoti grūti definēt attiecības ar mūziku, jo mūzika ir arī mans darbs. Katrā ziņā, darot šo darbu, es jūtos ļoti labi, jūtos savā vietā, tātad varētu teikt, ka tas ir arī mans sirdsdraugs – noteikti.

Izvēlēties šo ceļu man palīdzēja vecāki. Kā jau daudziem cilvēkiem – vecāki noliek tevi uz šī ceļa un tu pa to ej. Varbūt paskaties pa labi, pa kreisi, pamēģini vēl šo un to, bet tomēr saproti, ka mūzika laikam ir tavs ceļš un turpini pa to iet – iedziļināties, attīstīties un paplašināties tieši šajā virzienā. Tā laikam noticis ar mani, jo diezgan liela daļa dzīves pavadīta tieši mūzikā.

Ar ko tu sāki šo ceļu?

Sāku ar klavieru spēlēšanu, ko šodien publiski darīt laikam neuzņemtos nekādā veidā. (smejas). Jo mans pianisms faktiski beidzās devītajā klasē, kad pabeidzu bērnu mūzikas skolu Liepājā. Pēc tam izvēle krita uz kora diriģēšanu. Īsu brīdi gan pirms tam padomājot, vai gribētos muzikoloģiju vai tomēr kordiriģēšanu, tomēr izlēmu par labu kordiriģēšanai, jo dziedāšana bija viens no maniem mīļajiem nodarbes veidiem.

Un šķiet, ka tas ir saglabājies. Tu ilgu laiku dziedāji Latvijas Radio korī, nu vairs to nedari, taču vokālā grupa "Putni", kas ir tevis dibināta un veidota, kā šodien skatījos, pavisam drīz svinēs jau trīsdesmito dzimšanas dienu. Kas ir tava mīļākā mūzika?

Mana mīļākā mūzika ir klusums. Laikam neesmu ļoti oriģināla ar šo apgalvojumu, jo daudziem mūziķiem tā noteikti ir, jo katru dienu, strādājot ar mūziku, kādā brīdī gribas iegūt savā īpašumā tādu muzikālo vērtību kā pauze. Vienkārši uzlikt uz pauzes arī visu mūziku, lai cik viņa tev būtu mīļa, dārga un patīkama. Kad negatavoju kādas programmas vai neklausos mūziku, lai atlasītu to festivāla koncertiem, vai arī nemeklēju repertuāru savai grupai, es pilnīgi noteikti neslēdzu iekšā ne radio, ne ierakstus – pilnīgi neko. 

Vislabākā mūzika manām ausīm ir putnu balsis dabā. Klusums, putnu balsis, vēja šalkoņa – tas ir tas, ko ļoti labprāt baudu dzīvajā izpildījumā – ne ierakstā, bet noteikti atrodoties dabā. Tas palīdz sazemēties ar realitāti, apkārtējo vidi un ar šo dzīvi, kurā tu reāli ar savu fizisko ķermeni atrodies.

Kur vislabāk Pierīgā putnus klausīties? Tu dzīvo Rīgā, bet kādu laiku vadi arī Liepājas pusē. Vai tev ir kādas īpašas vietas, kur un kuros periodos tu visbiežāk putnu dziesmas noķer?

Tuvākā vieta Pierīgā, kur iespējams pabūt mežā un pie jūras, ir Lielupe. Lielupes maršruts iestaigāts jau ir kā tāda meditāciju taka, it sevišķi tagad, pandēmijas laikā – tā bija tuvākā vieta, uz kuru aizbraukt un kur tiešām ir tāds neapdzīvotības iespaids. Bet protams, ka vismīļākā mana vieta ir Liepājā, kur mums ir pašu rokām būvēta māja un dārzs, kurā esmu sākusi stādīt puķes un nu jau ar domu, ka tur vajadzētu iekopt tādu dārzu, kuram ir kaut kāda koncepcija. Šogad esmu sākusi pierakstīt, kā sauc visas tās skaistās puķes, kuras esmu vienkārši sabakstījusi zemē… Tā ir vieta, kur nekādas ierīces netiek ieslēgtas – pilnīgi un galīgi nekādas. Tur tiešām ir ļoti daudz putnu, jo 

šī vieta atrodas netālu no Papes ezera: tas ir viens no ievērojamiem liegumiem Latvijā, kur ir putnu migrācijas un pārlidošanas vieta – tur viņi pulcējas pirms došanās tālajā ceļā. Līdz ar to mūsu meži ir pilni ar visādiem ārkārtīgi interesantiem lidojošiem radījumiem, kuru, šķiet, Latvijā nemaz nav.

Bet savā ceļā uz citām mītnes zemēm viņi ielido arī pie mums. Tur ir ļoti interesanti.

Tev ir arī kāds iemīļotākais putns? Vai esi meklējusi putnu nosaukumus un mēģinājusi viņus atpazīt pēc balsīm?

Nē, putnu atpazīšanā esmu absolūtā amatieru līmenī – es vienkārši baudu to skaņu kokteili, ko viņi man piedāvā, un neprasu viņiem, no kā jūs to uzjaucāt. (smejas)

Atpazīstu tikai kaijas un zīriņus. Nekļūdīgi, jo tā ir manas bērnības skaņu bilde – Liepājā bez kaijām un zīriņiem nepaiet ne mirklis. Dažiem viņi varētu likties kaitinoši, bet man tā ir kā relaksējoša bērnības sajūta – dzirdēt šos jūras putnus.

Mārupē, kur pašreiz dzīvoju, viņi tik bieži neparādās, bet mums toties ir pīles, kuras lielākoties klusē.

Vokālā grupa "Putni" – vai nosaukums ir radies arī saistībā ar tavu mīlestību pret putnu dziesmām?

Vispirms man jāsaka, ka

neesmu dibinājusi vokālo grupu "Putni" un neesmu arī izdomājusi šo nosaukumu… Grupa ir nodibinājusies, sadaloties kādreiz slavenajam korim "Sindi putnu dārzs"

pēc viena konkursa Somijā, kur koris bija izlēmis piedalīties trijās kategorijās. Viena no kategorijām bija sieviešu ansambļu kategorija, kur piedalījās meitenes no "Sindi putnu dārza". Sadalot kora nosaukumu, meitenes savai grupai bija izveidojušas arī nosaukumu - "Putni". Burtiski kādu pusgadu pēc šī notikuma, kurš īstenībā bija vainagotos panākumiem – tika iegūta otrā vieta, dāmas nolēma, ka ir jāturpina. Koris jau bija izjucis un viņas meklēja kādu, kurš tā kā padiriģē, tā kā padzied otro altu, un tā es nonācu "Putnu" redzeslokā un paliku. Un kādā brīdī man tika deleģētas funkcijas veidot ansambli, meklēt repertuāru un vadīt mēģinājumus, jo jebkurā grupā vienam cilvēkam ir jābūt vadošajam, kurš kaut kādā veidā to procesu satur kopā. Un tā jau faktiski trīsdesmit gadus. Man pašai grūti noticēt, jo laiks bijis tik piepildīts.

Vairāk un plašāk – ierakstā.

Antras Dreģes mūzikas izvēle:

Putnu dziesmas – Lukstu čakstīte un Mazais mušķērājs, ko ieskaņojis Edmunds Račinskis

Helēna Vinkelmane – divas dziesmas Du Lustige Filifausel un La sera de bialaura no cikla "Buramdziesmas" / vokālā grupa "Putni" un ansamblis Camerata Variabile Basel

Mortens Jansons – Vallat och Vals / vokālā grupa "Putni", Anda Eglīte (kokle) un Anna Gustavsone (nikelharpa)

Bingenes Hildegarde – De Sancta Maria

Jānis Petraškēvičs – "Bultas lidojums" solo čellam / Egons Veldre

Mārtiņš Viļums – "Laiks mirguļo" / Latvijas Radio kora grupa

Krists Auznieks – "Sirds katedrāle" / Trio "Čudars / Auziņš / Arutjunjans"

Johans Sebastiāns Bahs – Fināls no 3. Brandenburgas koncerta / European Brandenburg Ensemble, Trevors Pinnoks

Ravi Šankars – Rāga vieglā ritmā / Ravi Šankars un viņa ansamblis

Gorans Bregovičs – Champagne / Asphalt orchestra