Raidījumā tiekamies ar muzikologu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru un vadošo pētnieku Jāni Kudiņu, kurš retrospektīvi atklāj sev tuvās mūzikas pieredzes daļu.
"Tā ir anekdote pašam par sevi..." smej Jānis, atminoties savus studiju gadus Mūzikas akadēmijā. "Visu bakalaura laiku – toreiz tie bija četri gadi – bija jāspēlē obligātās jeb vispārējās klavieres. Un es tikai spēlēju Mocartu... Nospēlēju vairākus klavierkoncertus, sonātes. Atceros profesores Valdas Kalniņas purpināšanu: klau, nu, vai tad jau nepietiek tā Mocarta?! Bet tad viņa beigās nopūtās – sak', labi: spēlē arī to Mocartu!"
Runājam gan par Daugavpili un Verdi opermūziku, gan Latvijas un Argentīnas tango kultūru un gaumes pretstatiem, kā arī īpaši sadzirdētu asprātīgu stilizāciju psiholoģiskās spriedzes filmās.
Jāņa Kudiņa mūzikas izvēle:
- Volfgangs Amadejs Mocarts – Koncerts klavierēm un orķestrim Domažorā, K. 246, I daļa | Marijs Peraija (Murray Perahia), Anglijas kamerorķestris (English Chamber Orchestra), 1979
- Francis Šūberts – Otrais trio klavierēm, vijolei un čellam, op. 100, D. 929 | Rūdolfs Serkins (Rudolf Serkin), Ādolfs Bušs (Adolf Busch), Hermanis Bušs (Hermann Busch), 1958
- Pēteris Vasks – II daļa "Rubato" no cikla "Trīs skaņdarbi klarnetei un klavierēm" | Jānis Tretjuks un Johans Randvere, 2019
- Oskars Stroks – slovfokss "Zilā rapsodija. Columbia" (1936) | ansamblis Hēnigsberga-Albahari (Hönigsberg-Albahari) vadībā, Madara Dziedātāja (soprāns) un kvartets "Undertango" (Mārtiņš Zilberts, Gidons Grīnbergs, Evita Dūra, Viktors Veličko), 2014
- Florindo Sassone – "Ojos negros", Oskara Stroka tango "Melnās acis" aranžējums instrumentālajam ansamblim, 1968/1976
- Guntis Veits – "Disnejlenda" | ansamblis "Credo", 1984
- Džuzepe Verdi – opera "Traviata", 3. cēliena noslēgums | Terēza Stratasa (Teresa Stratas), Plāsido Domingo (Plácido Domingo), Ņujorkas Metropoles operas koris un orķestris, diriģents Džeimss Levains (James Levine), Franko Dzefirelli (Franco Zeffirelli) operfilma, 1982
- Rihards Štrauss – opera "Salome", fināls, Salomes fināla dziesma "Ich habe deinen Mund geküsst" | Birgita Nilsone, Ņujorkas Metropoles operas orķestris, diriģents Karls Bēms (Karl Böhm), 1972
- Artūrs Grīnups – Sestā simfonija (1962), III daļa | LPSR Valsts Radio un televīzijas komitejas simfoniskais orķestris, diriģents Leonīds Vīgners
- Franko Manino (Franco Mannino) – mūzika spēlfilmai "Vadītāja sēdeklis" (The Driver's Seat / Identikit), režisors Džuzepe Patroni Grifi (Giuseppe Patroni Griffi), Itālija, 1974
- Mārtiņš Brauns – mūzika spēlfilmai "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili", režisors Arvīds Krievs (Rīgas kinostudija), 1987
- Raimonds Pauls – mūzika spēlfilmai "Nepabeigtās vakariņas", režisors Jānis Streičs (Rīgas kinostudija), 1979
- Žans Filips Ramo – noslēguma rondo "Mierpilnie meži" (Forêts paisibles) baletoperas "Galantās Indijas" ("Les Indes Galantes") ceturtajā daļā | koris un orķestris Les Arts Florissants, Sandrine Piū (Sandrine Piau, soprāns), Lisandro Abadī (Lisandro Abadie, basbaritons), diriģents Viljams Kristijs (William Christie) (Mezzo), 2019
Zane Prēdele: Pirms raidījuma atzini, ka nav viegli atrast, kas ir tava mūzika. Vai vadījies vairāk pēc komponistiem, vai arī atskaņotājiem? Vai arī tas bija līdzvērtīgi? Kā tas ir tavā gadījumā?
Jānis Kudiņš: Savā ziņā tā ir tāda mazliet atklāšanās plašākai publikai, jo noteikti katram cilvēkam tas ir citādi. Mani vienmēr interesējusi pati mūzika. Es dzirdu mūziku, un tā mani uzrunā – caur dzīves pieredzi, kavējoties agrākajās desmitgadēs. Vai nu tā ir kļuvusi par manu mūziku, vai arī vienkārši kļuvusi par interesantu mūziku, un ar baudu to varu klausīties, bet primāri man mūzika ir kā identitāte. Domāju, katram cilvēkam – vienalga, kāda ir viņa izvēle – mūzika ir viņa identitātes atspoguļojums. Lūk, tāda ir tā mana mūzika!
Mēs izceļosimies gan laikmetos, gan dažādos stilos. Bet sāksim ar tavu pirmo izvēli, un tas ir Mocarts. Klavierkoncerta Domažorā pirmā daļa.
Kāpēc Mocarts? Mūsu saruna ir retrospektīva – tāds skatījums uz pieredzi, kas veidojusies gadu gaitā līdz šodienai. Mocarts man kaut kā "ieklikšķinājās" agrīnā vecumā – man varēja būt ap gadiem desmit. Gaisma – tas tā šķiet nodeldēti, bet tas skanošais mažors... Tur es jūtos ļoti labi. Mocarts, Vīnes klasika, 18. gadsimta otrā puse – es tur jūtos labi. Atceros, vēl padomju laikos kinoteātros pie mums tika demonstrēta Miloša Formana filma "Amadejs", ko Ingrīda Zemzare savulaik tik trāpīgi nosauca par krāšņu vizuālu barokālu torti. "Amadejā" ir ļoti daudz kvalitatīvu Mocarta un arī Saljēri mūzikas ieskaņojumu fragmentu. Tas tiešām toreiz bija tāds klikšķis. Mana pirmā apzinātā mūzika. Protams, tādā desmit gadu vecumā jau tu ar dziļu, gudru pašanalīzi neesi spējīgs nodarboties, tas vienkārši ir tādā sajūtu līmenī – tas ir mans, man tas patīk. Lai kā šajā mūzikā neatkārtotos kadenču formulas vai raksturīgie atrisinājumi, man tas patīk.
Vai arī Francis Šūberts tev ir tikpat nozīmīgs komponists?
Francis Šūberts mani uzrunāja nedaudz vēlāk pēc Mocarta. Mocarts – tas ir tāds savā ziņā summējošs atskaites punkts. Viņam blakus varētu likt Haidnu, kādu no Stamiciem, pat Saljēri un arī Bēthovenu. Un tad nāk Šūberts. Mūzikas vēsturē parasti tiek uzsvērts, ka tā ir robežlīnija – ar vienu kāju klasicisma kanonā, ar otru jau virzās uz romantismu. Bet mani visvairāk uzrunājusi tieši Šūberta instrumentālā mūzika, lai gan viņš visvairāk ir pazīstams tieši ar savu vokālo mūziku – dziesmām, vokālajiem cikliem. Taču mani vienmēr primāri uzrunājusi viņa instrumentālā mūzika, turklāt manā domāšanā un uztverē ieciklējies, ka Šūberts – tas ir vēl mazliet Mocarts. Šūberts attīsta sentimentu, kas pastāv arī 18. gadsimta otrās puses klasicismā. To melanholijas un sentimenta kultu, kas dzirdams Mocartam, Haidnam un arī citiem komponistiem, Šūberts savā ziņā noslēdz un pasniedz to ļoti koncentrētā valodā. Tieši tāpēc Šūberta Otrā klavieru trio otrā daļa arī ir mana mūzika, jo tajā ir pulsējošais laika ritējums, melanholija, sentiments. Un tajā pašā laikā tas nav pārsaldināti.
Pilnu interviju klausieties audioierakstā!
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.



Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X