Savu mūziku šoreiz piedāvā komunikācijas stratēģiskais plānotājs un stratēģis Zigurds Zaķis - viens no pieredzējušākajiem reklāmas, komunikācijas, zīmolvedības un mārketinga praktiķiem Latvijā. Vairāku aģentūru un radošo kompāniju dibinātājs. Pasniedzējs un pieprasīts vieslektors.

Stundu garo sarunu caurvij akustiskās ģitāras, basģitāras, kā arī džeza noskaņas no Amerikas un Skandināvijas, būs arī pasaules mūzika no Norvēģijas un pārpasaulīga dzeja no Sanktpēterburgas.

Zigurda Zaķa mūzikas izvēle:

Gunārs Rozenbergs – "Laura" (1979) / "Disko Roze"
Weather Report – 8:30 Live (1979) / A Remark You Made
Jaco Pastorius – The Birthday Concert, 12/1/81
Sting – Englishman in New York no Nothing Like the Sun (1987)
Gudmundar Ingolfsonnar Trio (ar Bjork Gudmundsdottir kā vokālisti) – Bestir og brag no albuma Gling-Glo (1990)
Jan Garbarkek – Red Wind no albuma Visible World (1996)
E. S. T. (Esbjorn Svenson Trio) – Seven Days of Falling no albuma Seven Days of Falling
BG/ Аквариум – Не судьба no albuma Знак огня (2020)
Giya Kancheli – Mimino no albuma The Themes for Song Book (2010)

***

(Sarunas fragments)

Inga Žilinska: Komunikācijas stratēģis, mārketinga, komunikāciju un zīmolvedības praktiķis – tā rakstīts par jums medijos. Kas īsumā ir tas, ar ko jūs nodarbojaties un kā mūzika iederas tajā visā?

Zigurds Zaķis: No vienas puses – tā ir vienkārša lieta. Ilgus gadus atrodoties komunikācijas nozarē, ko agrāk sauca par reklāmu, no tiem beidzamos divdesmit gadus mana specializācija ir komunikācijas domājošā daļa jeb tā daļa, kas biznesa vajadzības savieno ar radošo darbu. Tā vairāk ir analītiskā puse, kas palīdz notēmēt radošo darbu. Tiešā veidā mūzika tur nav klātesoša, bet tā noteikti ir pie vainas, ka vispār esmu šajā nozarē, kurā savulaik nokļuvu pilnīgi nejauši – 1992. gada nogalē caur savu grupu, kurā tobrīd spēlēju. Mūsu grupas līdera Tomasa brālis strādāja vienā no pirmajām Latvijas reklāmas aģentūrām, un viņam vajadzēja nelielu padomu ar datoriem...

Tā nu uz divām nedēļām aizgāju viņam palīdzēt ar datoriem, bet viss beidzās ar projekta vadību un to, ka nu jau divdesmit devīto gadu strādāju nozarē... Jā, tas man vienlaikus ir gan hobijs, gan arods, gan dzīvesveids.

Varbūt sliktā ziņa mūzikai – vai drīzāk labā – ka gadus piecus pēc “iekrišanas” šajā nozarē ļoti strauji samazināju savas ģitāras aktivitātes, jo nozare un arods mani ievilka un apēda. Bet nedomāju, ka mūzika no tā būtu ko zaudējusi – vismaz izpildītāju daļa noteikti nē...

Pieminējāt ģitāru, ko spēlējat no bērnu dienām. Kā jūs vispār puikas vecumā nonācāt līdz tādam instrumentam kā basģitāra?

Nespēlēju to jau labu laiku – gadus piecpadsimt, divdesmit. Izvelku to apmēram reizi kvartālā, tīri lai atcerētos, ka bija labi un daudz kas vēl ir pirkstos no tā visa. Bet – lai daudzmaz savienotu to, ko tu klausies un dzirdi, ar to, ko tu gribētu spēlēt, nepārprotami ir jāvingrinās katru dienu. Īpaši džeziņā. Bet sākās viss pavisam vienkārši... 1978. gads, bērnu mūzikas skola, ceturtā klase. Klavieres īsti neuzrunāja, un tām arī mājās nebija vietas. Turklāt ceturtā klase klavierēm ir par vēlu, līdz ar to pamatā bija pūtēji, bet ģitāra – kā otrais instruments. Pūtējus mācīja labi, ģitāru – ļoti vāji jeb švaki. Bet kopā ar kaimiņu puikām, īpaši – vienu no maniem labākajiem draugiem, sākām jau desmit gadu vecumā meklēt veidus, ko vēl darīt ar ģitārām, kā tās iespraust elektrībā. (..)

Vidusskolā mums bija labs vokāli instrumentālais ansamblis, kas ik pa trim gadiem mainīja sastāvu. Un tad 8. klases beigās nāca piedāvājums pārņemt no vienpadsmitklasniekiem basģitāras lietu, par ko, protams, ja ne lidoju pa gaisu, tad lēkāju uz vienas kājas pilnīgi noteikti.

'Ievilkšanās' tur iekšā notika zibenīgi – no trīspadsmit gadu vecuma turpmākos gadus tā bija galvenā un vienīgā lieta, kas nolika malā arī šahu, taču nenolika malā matemātikas un fizikas olimpiādes, pēc tam arī mikroprocesoru studijas, jo kaut kā jau Rīgā bija jātiek, lai tajās grupās spēlētu – tad labāk iet mācīties augstāko matemātiku, jo tā padevās. Tā ka no vienas puses tā bija nejaušība. Protams, no otras puses arī likumsakarība – jau no mazām dienām dzīvojoties mūzikas skolā un mājās, kur bija daudz plašu un par mūziku arī runāja, meklējot veidus, kā to likt lietā, tas kaut kā loģiski atveda pie visa.

Vairāk un plašāk - ierakstā.