Sveicot komponistu, diriģentu un Dailes teātra Mūzikas daļas vadītāju Juri Vaivodu jubilejā, klausāmies daudzveidīgu teātra mūziku, meklējot veiksmīgas, neparastas un populāras mūzikas lappuses.

Sarunā par to, kā teātra mūzika mainījusies jaunajā tūkstošgadē, kāpēc tautas mūzikas motīvi joprojām spēj aizkustināt skatītājus un kāda ir Raimonda Paula, Māras Zālītes, Kārļa Lāča un citu autoru loma Dailes teātra repertuārā. Arī par muzikālo izrāžu īpatnībām un muzikālo jauniešu izaugsmi.

Vai teātra mūzika ir tā, kas aizņem visvairāk tava laika?

Tieši tā, jo teātrī man paiet visa ikdiena, un bieži vien no vienas pirmizrādes jāpārslēdzas uz otru. Man ir prieks, ka teātris ir atvērts un gatavs pieaicināt brīnišķīgus komponistus, kurus tad arī uzrunāju vienā vai otrā reizē.

Teātra specifika un prasība jaunajā tūkstošgadē ir ļoti plašas spektra ziņā, tāpēc arī vēlējos koncentrēties uz to, kā paiet ikdiena teātrī, un lai klausītāji redz visu to plašo spektru.

Mēģinājām teātra mūziku sakārtot pēc žanriskā principa. Ja sākam no pašiem pirmsākumiem, kas arī tev, man šķiet, varēja būt pats pirmsākums, tā ir tautas mūzika, un tautasdziesma laikam tev ir bijusi svarīga jau sen, sen.

Protams, Latgalē tas jau ir no bērnības, tā ir gandrīz vai ikdienas lieta. Visi godi - gan dzimšanas dienas, gan radu saieti, gan Jāņu svinēšana, - tas viss ir ar tautas mūziku bijis saistīts. Tad vēl visi ģimeņu spieti, kas vēlāk nāca modē - tā mūsu dzimtā ir diezgan kopta lieta.

Vai akordeons, ko mācījies Līvānu mūzikas skolā, tev ir tautas instruments vai akadēmiskais instruments?

Man tas vairāk ir tautas mūzikas instruments. Labi, tur ir gan senais folkloras slānis, gan arī ziņģiskais slānis - uzslāņojumi jau ir vairāki. Bet mūzikas skolā man nācās spēlēt arī nopietnas lietas un piedalīties konkursos Daugavpilī, un arī diezgan labi veicās, bet tas bija bērnu mūzikas skolas laiks (smejas).

Un tautas mūzika teātrī - vai bieži mēģini atrast to atslēgu caur tautas mūziku teātrī?

Tas nav tik bieži. Tās ir tomēr specifiskas izrādes.

Reizēm izrādes materiāls, pieņemsim, ja tas ir Rūdolfs Blaumanis - pats diktē latvisko stīgu mūzikā.

Bieži vien gadās, ka komponistam varbūt pat reizēm trāpīgāk ir uzrakstīt kaut ko līdzīgu tautasdziesmai, kā arī man tas ir gadījies, vai Uldim Marhilevičam, vai Jurim Karlsonam, vai Zigmaram Liepiņam, kurš ir gandrīz vai kanona statusā ar savām brīnišķīgajām Krišjānim Baronam veltītajām ar tautasdziesmu vārdiem rakstītajām oriģināldziesmām. Šis virziens teātrī diezgan plaši pārstāvēts.

Tātad tautas mūzika vai demokrātiska mūzika arī Uldim Marhilēvičam palīdzēja atrast to tautas mīlestību, kas plūda uz izrādi “Tobāgo!” - Māra Zālīte un Uldis Marhilēvičs?

Jā. Runājot par viņiem abiem, jāsaka, ka tas ir viens ļoti spēcīgs tandēms ar tādu stāju, ka gribas muguru iztaisnot. Uldī ir tas kurzemnieciskais spēks un lepnums, Mārai, savukārt, ir spēka vārdi, kuri izskan ļoti daudzos viņas izrādēm radītajos tekstos, un Mārai ir ļoti muzikāli teksti.

Tas ir kaut kas tāds, ko cilvēki ik pa brīdim grib redzēt un dzirdēt vēl un vēl, tāpēc viņu mantojums, ko viņi savulaik radījuši Dailes teātrim, es domāju, dzīvos vēl ilgus gadus un būs mīlēts latviešu vidū.

Un dzīvo arī ārpus teātra.

Protams, jā, un vairākās versijās. Vairāki muzikālie fragmenti, kas šodien skanēs, jau dzīvo savu dzīvi ārpus teātra, lai gan savulaik tika radīti tikai konkrētai izrādei.

Raidījumā skan:

J. Vaivods Mūzika izrādei “Pērs Gints nav mājās” - Sinfonietta Rīga un Normunds Šnē
U. Marhilēvičs, M. Zālīte “Gāju ceļu dziedādama” no mūzikas izrādei “Priekules Ikars” - Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Uldis Marhilēvičs, instrumentālā grupa
K. Auznieks Mūzika izrādei “Dzen savu arklu pār mirušo kauliem” - Elīna Endzele, Guna Šnē, VAK “Latvija”
R. Pauls Mersedesas dziesma no mūzikas lugai “Grāfs Monte Kristo” - Elīna Garanča, H.M. G. del Rejs, R. Pauls
R. Pauls / R. Dubra, E. Veidenbaums "Vecpuiša dziesma" - Raimonds Pauls, Liepājas Simfoniskais orķestris, Māris Sirmais
K. Lācis Valsis no mūzikas izrādei “Marija Stjuarte” - Kārlis Lācis, LNSO, Māris Sirmais
J. Jančevskis, E. Raups Branda dziesma no mūzikas izrādei “Brands” -  Ieva Segliņa-Krūzkopa
M. Dzenuška "Brīvdiena" - Miķelis Dzenuška un “Brīvības bulvāris”
R. Tiguls Mūzika izrādei “Vējiem līdzi” - Raimonds Tiguls
E. Dārziņš / R. Pauls / J. Vaivods “Pazudusī laimīte” no mūzikas izrāde “Melanholiskais valsis” - Artūrs Skrastiņš, Iveta Apine, Raimonds Pauls, koris “Kamēr”, Māris Sirmais