Kino vēsturniece un diplomēta dizainere Kristīne Matīsa - par ceļu uz kino pasauli, kas sākusies jau bērnībā, kopā ar vecākiem dzīvojoties kino uzņemšanas laukumos; par mīlestību uz senām kino hronikām un filmām, kino festivālu sastrēgumiem rudenī un fanošanas fenomenu, kā arī detektīvstāstu par kinofilmas "Vella kalpi" vēsturi. 

Kristīne Matīsa: "Abi mani vecāki strādāja kinostudijā kā kinomākslinieki. Arī pasaulē ienākšanas brīdis ir iezīmēts ar savu stāstu - pēc Rozentāļiem pirmajā gadā netiku Mākslas akadēmijā un strādāju Rīgas kinostudijas krāsotāju cehā. Krāsotāju brigadieris, brīnišķīgais Višuks, kuru pirms dažiem gadiem pavadījām aizsaulē, vienā dropītē man teica, ka ļoti labi atceras, kā 1968. gadā, filmējot „Mērnieku laikus”, filmēšanas laukumā esot atnācis mans tēvs, kurš bija filmas kostīmu mākslinieks, un teicis: „Veči, man ir piedzimusi meita”. Tagad 18 gadi bija pagājuši, un tā meita strādāja pie krāsotājiem ar Višuku kopā. Tas man vienmēr licies ārkārtīgi sirsnīgs moments, vienmēr atceros gan brīnišķīgo Višuku, gan visu to kompāniju.

Bet jau pirms nonākšanas kinostudijas krāsotājos – visu mūžu mājās esmu dzirdējusi tikai sarunas par kino. Tas bija klasisks ģimenes joks, ka kinostudijā nav strādājusi tikai ome, jo tur strādāja gan mammas māsa, gan vecaistēvs.

Mammas tēvs, visu mūžu būdams dzelzceļnieks, mūža beigās tur strādāja par dekorāciju celtnieku. Piemēram, viņš ir strādājis Jāņa Streiča filmā „Teātris”, un ir bilde, kur priekšplānā Vija Artmane ir dekorācijā uz grīdas ar fotogrāfijām, un fonā mūsu paps sēž lielā, smukā krēslā. Viss tur ir ļoti samudžināts un saistīts.

Tuvāk mūsdienām varētu pienākt tieši caur „Tango” no filmas „Pie bagātās kundzes”, tas šobrīd ir mans telefona zvana signāls. Tā ir reālā mūzika no sākuma titriem, skaņu celiņš no dubultalbuma „Latvijas kino mūzika”, kas iznāca pirms kādiem 30 gadiem. Kaut kā simboliski sakritis. Pirmkārt, man liekas ārkārtīgi jaudīgs Marģera Zariņa temperaments - gan šis „Tango”, gan viss cits, ko viņš rakstījis kino mūzikā. Vēl viena sakritība, ka

tieši ar filmu „Pie bagātās kundzes” sākās manas publikācijas avīzē par veco filmu jubilejām, no kurām izauga mana grāmata „Vecās labās ... latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles”.

Ar to es pašpasludinājos par Latvijas kino vēsturnieci, jo īstenībā man nekādas kino izglītības nav – man ir Mākslas akadēmijas dizainera izglītība. Es te uzdodos par kino speciālisti, bet formāla pamata man tam nav. Bet ir liela interese.

Reizēm cilvēki brīnās, kā es viņus visus varu atcerēties – gaismoņus, dekorāciju celtniekus u. c. Piemēram, Kino muzejs man ļoti bieži lūdz atšifrēt filmu uzņemšanas grupu bildes. Nezinu, kā tagad, bet vecos laikos vienmēr bija tradīcija visiem sapulcēties uz filmēšanas laukuma bildei, ne tikai galvenajiem aktieriem un režisoram. Man ārkārtīgi patīk atšifrēt bildes tieši no 80. gadiem – muzejs atsūta, apvelk visas galviņas ar cipariņiem un es rakstu rindiņā, kurš ir kurš. Tā tiešām ir mana lielā ģimene. Mammai braucām līdzi jau agri – ar brāli, kādi trešklasnieki, visu vasaru nodzīvojām Aivara Freimaņa filmas „Puika” filmēšanas laukumā. Un es visus šos cilvēkus atceros kā savu ģimeni."


Raidījumā skan:
M. Zariņš Galvenā tēma no mūzikas k/f "Pie bagātās kundzes" - LNSO stīgu grupa
R. Pauls / J. Peters Ances romance - Carnival youth
Imants Kalniņš Tituldziesma k/f "Vella kalpi" 
Le parole lontane - Måneskin
The final cut - Pink Floyd
The house of the rising sun - The Animals
Imants Kalniņš Fināls no mūzikas k/f "Pūt, vējiņi"  -  Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Māris Kupčs