Vai zinājāt, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Ivars Kalviņš ir ne tikai lielisks savas profesijas meistars, bet arī kaislīgs saksofonists un teicams mūzikas pazinējs?

"Kā saka mana kundze Ingrīda, ja manā dzīvē ir kādas problēmas, enerģiju pasmeļos, uzspēlējot. Ne tik daudz citus klausoties, bet pēdējā laikā paņemot saksofonu un drusku pamuzicējot. Tā ir iespēja izteikt sāpi vai prieku, uzņemt enerģiju, kas ir skaņā,” atklāj profesors.

Tā gan! Ivara Kalviņa saikne ar mūziku ir daudz ciešāka, nekā varētu iedomāties, un viņa iemīļotākais instruments – saksofons. "Mamma savulaik bija privāti mācījusies klavierspēli, un reizi pa reizei uzspēlēja. Līdz ar to klavierspēle šķita gan atraktīva, gan arī sarežģīta lieta,” stāsta Ivars Kalviņš. "Mamma vēlējās, lai arī mēs abi ar brāli mācāmies spēlēt klavieres, bet...

Kad vecākais brālis no tehnikuma atnesa mājās klarneti un paziņoja, ka rudenī tikšot arī pie saksofona, teicu: "Saksofons gan man patīk! Kad atnesīsi, tad sākšu mācīties arī es!” Taču brālis uz to atbildēja tā: "Nekā, brālīt, kas nemāk klarneti spēlēt, tam saksofonu neredzēt!"

Tad nu aiz spīta vien paņēmu klarneti un iemācījos to spēlēt. Rudenī jau muzicēju Ogres rajona kultūras namā: sākumā – trešo klarneti, bet līdz jaunajam gadam jau biju ticis līdz otrajai. Pa vidu vēl paguvu iestāties skolas estrādes ansamblī, bet pavasarī nokārtoju dažas klases mūzikas skolā...”

Vaicāts, vai skolotāji nebija izbrīnīti, ka puisis instrumentu iemācījies pašmācības ceļā, nevis skolā? "Nebija vis, jo pirms tam pūtēju klases Ogrē nebija – tā sākās ar mani,” smej ķīmiķis.

Bet kā gan pats var iemācīties klarnetes spēli?! "Elementāri! Bija instruments, paskatījos aplikatūru, brālis parādīja, kā munštuks mutē jātur, un – uz priekšu! Pēc nedēļas jau varēju spēlēt visas Jāņu dziesmas. Brālis līdz saksofonam vēl nebija ticis, kad sāku spēlēt mūsu vidusskolas estrādes orķestrī – sākumā klarneti, bet pavasarī iestājos mūsu Ogres estrādes orķestrī kultūras namā, kur tiku pie saksofona. Un tikai tad pievienojās brālis ar saksofonu..."

Divreiz nedēļā spēlējuši dejas, vienu reizi – koncertu. "Bijām pirmās kategorijas orķestris, tāpēc koncertējām visā Padomju Savienībā. Pagrūti bija ar visu tikt galā – kādu laiku spēlēju arī Latvijas Universitātes ansamblī.”

Izņemot soprānsaksofonu, Ivars spēlē visus šī instrumenta paveidus, protams, arī klarneti, bet pirms pāris gadiem ticis pats pie sava personīgā saksofona.

"Kundze piespieda pasūtīt savu instrumentu – sākumā teica, ka uzdāvinās un "piedraudēja" ar nopirkšanu, tā ka nekas cits man neatlika, kā pasūtīt, lai uzbūvē tādu, kādu gribu.

Saksofons – tie tomēr ir Glena Millera laiki. Tam jāskan tieši tā. Tā ka tagad atkal esmu ticis pie mierinājuma savai dvēselei!

Lasot grāmatas par molekulāru bioloģiju jeb medicīnisko ķīmiju, pārtraukumos gribas kaut ko dvēselei. Jo ķīmija ir prātam. Un atslodzei labi noder mūzika!”

Bet kādu mūziku Ivars Kalviņš klausās? "Visdažādāko, bet tikai tad, ja tā ietver sevī melodiju.

Kā zināms, visgrūtākais ir uzrakstīt skaistu melodiju.

Turklāt to uzkonstruējot tā, lai tā ir saprotama, demokrātiska, bet – nav apnicīga, piedauzīga…”

Ivara Kalviņa mūzikas izvēle:

1. A.Vivaldi. “Gadalaiki.” 1. Koncerts “Pavasaris”.
Kamerorķestris I Musici di Roma

2. G.Brūkers. K. Rīds A Whiter Shade of Pale
Fausto Papetti ( saksofons)

3. Ž.Bizē. "Habanēra" no operas "Karmena"
Elīna Garanča, RAI simfoniskais orķestris, Turīnas koris, diriģents Karels Marks Šišons

4. E. Dārziņš. "Melanholiskais valsis"
Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents Imants Resnis

5. Pauls de Senevils. Chopins Spring Waltz
Marcins Tjernbeks (klavieres)

6 .Sebastians de Iradjē. La Paloma Adieu
Mireija Matjē

7. Frančesko Sartori. Time to Say Goodbye
Andrea Bočelli un Sāra Braitmena